Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Rīgā ogles pārkraus videi draudzīgāk

Vēja žogs ap ogļu uzglabāšanas laukumiem Krievu salas termināļos minimizēs putekļu izplatīšanās iespējamību.

No 2019. gada 1. janvāra ogļu pārkraušana vairs nenotiks Daugavas labajā krastā Eksporta ostas teritorijā. Turpmāk tās pārkraus Krievu salā, turklāt šo procesu īstenos, izmantojot XXI gadsimta tehnoloģijas. Krievu salas projekta kopējās izmaksas ir 152 miljoni eiro, no kuriem 75 miljoni eiro ir Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējums. 

 

Rīgas centrs – bez oglēm 
"Lai nebūtu nekādu spekulāciju, gribu ļoti skaidri norādīt – jau 2019. gada 1. janvārī neviena tonna ogļu Daugavas labajā krastā vairs netiks pārkrauta. To vienkārši vairs neatļaus. Ja kāds uzskatīs, ka šo termiņu varētu pavilkt garumā, tad mūsu atbilde būs ļoti strikta – 2019. gada 1. janvārī Daugavas labais krasts ir bez oglēm," norāda Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. 

Viņš atgādina, ka līdzfinansējums no Kohēzijas fonda tika apstiprināts ar konkrētu mērķi – uzlabot vides kvalitāti Rīgas centrā, pārtraucot ogļu termināļu darbību Eksportostā, taču vienlaikus nodrošinot iespēju izveidot jaunus termināļus citā ostas teritorijā, tādējādi nepasliktinot Rīgas ostas biznesa iespējas un konkurētspēju. 

"Tam, ka projektu līdzfinansē no ES fonda, ir ne tikai emocionāls, bet arī strikti juridisks arguments – ja projekta realizācijas rezultātā nebūs ievēroti finansējuma piešķiršanas nosacījumi, tajā skaitā striktais termiņš par ogļu pārkraušanas izbeigšanu Eksporta ostā, mums var nākties atmaksāt no fonda saņemtos līdzekļus," skaidro Rīgas vicemērs. 

No pilsētas plānojuma viedokļa ogļu termināļu pārcelšana uz Krievu salu ir loģisks solis, jo Krievu sala ir daudz piemērotāka vieta šāda veida saimnieciskai aktivitātei pretēji vēsturiskajā pilsētas centrā esošajai Eksporta ostai, skaidro vides eksperts Valdis Felsbergs, kurš 2010. gadā veica šā projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī 2015. gadā papildu novērtējumu koriģētajai iecerei. "Es teiktu – galvenais ieguvums ir nevis tas, ka ogļu termināļi tagad no vienas vietas pārbrauc uz otru, bet tas, ka Krievu salā tiek veidotas mūsdienīgas, maksimāli tīras tehnoloģijas," norāda vides eksperts.  

 

Darbi jau noslēguma fāzē  
Patlaban tiek īstenota projekta otrā kārta. Eiropas Savienības fondu finansējuma daļa jau ir pilnībā ieguldīta – pamatinfrastruktūras objekti ir izbūvēti un nodoti ekspluatācijā, šobrīd Rīgas brīvosta būvē vēl papildu kravu uzglabāšanas laukumus stividoru vajadzībām, kā arī paplašina ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu un palielina elektroenerģijas pieslēguma jaudas. Vienlaikus norit darbs pie vēju aizturošā jeb putekļu žoga tehniskā projekta izstrādes, lai jau drīzumā uzsāktu tā būvniecību, stāsta Rīgas brīvostas pārvaldes Projektu vadības vienības vadītāja Sanita Kaire. 

Šobrīd arī stividori turpina savu virszemes konstrukciju būvniecību. SIA Strek jau ir izbūvējis automātiskās vagonu apgāšanas sistēmas pazemes daļu, kur jau uzstādītas arī tehnoloģijas, bet patlaban tiek būvēta šo objektu virszemes daļa. Šāda ogļu izbēršanas tehnoloģija ir ļoti būtiska no vides aizsardzības aspekta. "Tas stividoram ļaus nodrošināt efektīvāku un ātrāku darbu un vienlaikus neļaus putekļiem izplatīties apkārtējā vidē," akcentē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve. Visas termināļu darbībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi Krievu salā plānots pilnībā pabeigt līdz šā gada rudenim, tajā skaitā termināļu administrācijas ēku izbūvi un visu iekārtu uzstādīšanu, norāda Rīgas brīvostas pārvaldes Attīstības departamenta direktors Ivo Dubkevičs, piebilstot, ka pēc tam notiks iekārtu testēšana, lai pārbaudītu tehnoloģisko procesa darbības atbilstību. "Visticamāk, jau decembra beigās Krievu salas termināļos varēs uzsākt ogļu pārkraušanu," viņš prognozē. 

I. Dubkevičs atgādina, ka jau 2015. gadā va/s Latvijas dzelzceļš pabeidza dzelzceļa stacijas Bolderāja 2 būvniecību, jau savlaicīgi gatavojoties, ka no nākamā gada vilcienu vagoni ar oglēm tiks transportēti uz Krievu salu, kā arī ņemot vērā, ka maksimālā kravu apstrādes kapacitāte Krievu salā ir līdz pat 20 miljoniem tonnu dažāda veida kravu gadā. Tajā pašā laikā Krievu salas infrastruktūra ir multifunkcionāla, paredzot, ka perspektīvā tā var tikt izmantota arī citu kravu grupu pārkraušanai. Ieguldījumi Krievu salas attīstības projektā, kur būtisku artavu sniedz arī Rīgas brīvosta, palielina ostas kopējo  konkurētspēju, jo jaunie termināļi ir izmantojami ne tikai ogļu pārkraušanai, bet jebkura veida beramkravām, arī konteineru pārkraušanai, kas garantē, ka pat gadījumā, ja Krievija ogles vairs nesūtīs caur Rīgas ostu, šos termināļus būtu iespējams ļoti operatīvi pārprofilēt citu kravu apstrādei,» akcentē arī A. Ameriks. 

 

Minimizēti visi iespējamie riski 
Esošās tehnoloģijas un termināļu infrastruktūra Eksporta ostā, kur patlaban vēl darbojas ogļu pārkraušanas termināļi, šobrīd ir morāli novecojušas un attiecīgi rada arī lielākus vides piesārņojuma riskus, skaidro I. Dubkevičs, uzsverot, ka Krievu salā, pateicoties jauniem, mūsdienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem – izbūvētām automātiskām vagonu pazemes apgāšanas stacijām, beramkravu konveijera līnijām, ogļu laistīšanai un vēja žogam –, būs iespēja nodrošināt daudz efektīvāku un videi saudzīgāku beramkravu uzglabāšanu un pārkraušanu.

"Šīs ir milzīgas investīcijas, kas ir ieliktas vides aizsardzības jomā. Tieši tāpēc uz šo galvenokārt jāskatās kā uz vides projektu, nevis no infrastruktūras attīstības viedokļa," akcentē Rīgas brīvostas pārstāvis.

Krievu salas projekta ietvaros būtisks jaunums mūsu reģionā ir papildu infrastruktūras objekta – 23 metrus augsta vēju aizturošā jeb putekļu žoga – izveide, kas beramkravu pārkraušanai tiek pielietots daudzviet pasaulē, tostarp ASV un Kanādā, taču Baltijā šāds infrastruktūras objekts būs pirmais. V. Felsbergs norāda, ka putekļu žogs nav monolīts veidojums, tas ir daļēji vēja caurlaidīgs, vienlaikus tā konstrukcija to būtiski nobremzē un laiž cauri jau vājāku pūsmu. "Ja ir monolīta siena, tad tas pat var veicināt pretēju efektu un radīt turbulenci jau aiz žoga. Šāda sistēma ir pārbaudīta praksē daudzās pasaules valstīs. Daļu jau krietni vājinātā vēja pacelto putekļu saķer īpašas membrānas sētas konstrukcijā, savukārt atlikušie putekļi, ko varbūt vējš tomēr paceļ gaisā, atrodas tādā augstumā, ka tos pārnes pāri dzīvojamai zonai vairāku desmitu metru augstumā. Līdz ar to putekļi vispār neskars tuvāko apdzīvoto apkaimi, kas no termināļa atrodas vairāk nekā trīs kilometru attālumā," skaidro vides eksperts. 

S. Kaire piebilst, ka putekļu veidošanos ogļu uzglabāšanas laukumos tikpat kā pilnībā novērsīs ne tikai žogs, bet arī ogļu pastāvīga mitrināšana – laistīšana ar ūdeni siltajā gadalaikā –, un apbēršana ar sniegu ziemas periodā, izmantojot speciālus sniega lielgabalus. 

"Uzskatu, ka Rīgai un pilsētas iedzīvotājiem no ekoloģiskā viedokļa šis projekts noteikti ir liels ieguvums. Vai tas absolūti līdz nullei novērsīs piesārņojuma iespējamību? Domāju, ka ne, jo jebkura ražošanas zona rada lielāku vai mazāku piesārņojumu. Tomēr šis piesārņojums noteikti nebūs salīdzināms ar to, kāds tas ir vērojams pašreizējos termināļos Eksporta ostā – tuvu pilsētas centram. Es negribu šobrīd dot 100% solījumu, taču, manuprāt, ņemot vērā tos ieguldījumus, kas tiek veikti Krievu salā, Bolderājas un citu apkaimju iedzīvotājiem nav pamata satraukties par piesārņojuma riskiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Vakarbuļļos ir vienīgā Rīgas peldvieta, kurai piešķirts Zilais karogs, kas apliecina vides tīrību. Līdz ar to visi vides aizsardzības nosacījumi ir ļoti stingri un attiecīgi arī tiks kontrolēta to ievērošana," rezumē Rīgas vicemērs. 

Top komentāri

Eglītis
E
Labi jau izskatās tikai interesanti atzīmēt, ka otrā Daugavas krastā ir Vecmīlgrāvis un kā tur būs ar putekļiem.
tā gan
t
Videi draudzīga pārkraušana tiks organizēta lietainā vai sniegputeņa laikā.
zaļais
z
Kāpēc ogļu pārkraušanu nepārtrauca jau 25 gadus atpakaļ? Oligarhu rijības dēļ?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas