Tas ir saistīts ar lielākām ražotāju realizācijas iespējām un kopējo cenu pieaugumu pasaulē, turklāt šis process ir ietekmējis ne tikai pārtikas ražošanu, bet arī vēl samērā lielu skaitu Latvijas apstrādes rūpniecības apakšnozaru, tādējādi ļaujot rūpniekiem izrauties no kādreizējās deflācijas žņaugiem.
Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā šā gada maijā salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pirms gada palielinājušās par 3,2%, tādējādi uzrādot straujāko izaugsmi kopš 2012. gada sākuma. Vērts piezīmēt, ka gadu iepriekš ražošanā bija vērojama deflācija, kas nozīmē to, ka ražotāju produkcija uzrādīja cenas samazināšanās tendenci.
Jaunākie dati liecina arī par pozitīvām vēsmām Latvijas rūpniecības produkcijas eksportā. Proti, vidēji ar 3% vērtu cenas kāpumu ārvalstīs realizējamai apstrādes produkcijai gada laikā ražotāju cenu pieaugums eksporta produkcijai sasniedzis straujāko tempu kopš 2013. gada jūnija. Pērn maijā šīs cenas gada izteiksmē bija sarukušas par 2,4%, un pēdējās izmaiņas liecina par globālās tautsaimniecības konjunktūras nepārprotamu uzlabošanos. Lielo apstrādes rūpniecības apakšnozaru vidū visstraujākais ražotāju cenu pieaugums bijis metālu ražošanā un pārtikas rūpniecībā, šo nozaru uzņēmumiem gada laikā produkcijas realizācijas cenas palielinot attiecīgi par 11,3% un 7,7%. Savukārt eksporta vilcējspēkam kokrūpniecībai cenu līmeni gada laikā izdevies kāpināt par 2,5%.
Raugās ar optimismu
Šī brīža ekonomiskā situācija pasaulē ir labvēlīga, un ir viena no cenu kāpuma veicinošajiem faktoriem, skaidro Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava. "Pie ātrākas ekonomikas izaugsmes straujāk aug pieprasījums un līdz ar pieprasījumu arī cenas. Piemēram, noskaņojuma dati rāda pieprasījuma kāpumu – pasūtījumi pēc vietējo ražotāju produkcijas gan iekšzemē, gan eksportā aug. Tāpat nesenajā ražotāju cenu kāpumā lielu lomu spēlējušas pasaules izejvielu cenas," dažādos cenu ietekmējošos faktorus skaidro ekonomikas speciāliste.
Ekonomiste zina teikt, ka Latvijas ražotāji par produkcijas realizācijas cenām ir optimistiski. Uzņēmumu aptaujas rādot, ka ražotāji tuvākajā laikā sagaida produkcijas cenu kāpumu. "Ja skatāmies uz šī brīža situāciju, pasaules izejvielu (metālu, pārtikas, naftas) cenu attīstība lielā mērā ir noteikusi ražotāju cenu dinamiku Latvijā. Īpaši tas novērojams nozarēs, kur izejvielas veido lielu daļu no kopējām izmaksām, piemēram, metālu, pārtikas un ķīmisko produktu ražošanā," skaidro Vildava.
Pēc viņas domām, visticamāk, arī šogad kopumā šajās nozarēs redzēsim vienu no straujākajiem ražotāju cenu kāpumiem, bet tas atkarīgs no tendencēm izejvielu tirgū. "Metālu un pārtikas cenas kopumā ir virs pērnā gada līmeņa, un šāda tendence varētu saglabāties gandrīz visa gada garumā, bet naftas cenas dinamika ir lejupvērsta, un cena jau šobrīd ir ap pērnā gada līmeni," tendences raksturo Vildava. Viņa uzsver, ka ievērojams ražotāju cenu kāpums līdz šim bijis arī atkritumu apsaimniekošanā, un ražotāju cenas šī gada četros mēnešos augušas par 13,5%. Eksperte to saista ar dabas resursu nodokļa palielinājumu ar šī gada 1. janvāri, un šis efekts saglabāsies un ietekmēs ražotāju cenas visa gada garumā.
Eiropa priecē
Latvijas uzņēmumu noieta tirgus pārsvarā ir Eiropas ekonomiskās zonas valstis, līdz ar to tieši šo valstu ekonomiskās norises ir galvenie Latvijas eksporta un ārvalstīs pārdodamo preču virzītājspēki.
Šobrīd ekonomiskais mikroklimats Eiropā uzlabojies, patēriņš ir augšupvērsts un precēm, kuru pieprasījums aug, iespējams palielināt arī cenas. Pateicoties tam, ka augusi lētāku kredītu pieejamība, Eiropā aug arī būvniecības apjomi, kas pozitīvi ietekmē, piemēram, Latvijas kokapstrādes industriju.
"Latvijas kokrūpniecības tirgus pamatā ir Eiropā, kur kopumā var novērot pozitīvu ekonomikas izaugsmi un mērenu inflāciju. Šādos apstākļos Latvijas kokrūpniekiem ir vieglāk salāgot izmaksas ar ieņēmumiem. Vienlaikus jāņem vērā Latvijas uzņēmumu nepieciešamība palielināt darba samaksu jau tuvākajos gados, atalgojuma kāpumu sabalansējot ar produktivitātes programmām, jo ne visu kāpumu iespējams pārnest uz tiešajām produkcijas cenām," situāciju komentē a/s Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
Līdz ar to, pēc uzņēmuma Latvijas finieris vadītāja teiktā, galvenais izaicinājums būs ieguldījumi tehnoloģijas modernizācijā, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu attīstība. Būtisks veiksmes faktors šo pasākumu īstenošanā ir stabilitātes saglabāšana produkcijas un resursu tirgū, uzskata Biķis.
Jābūt vērtībai
"Viss ir atkarīgs no tā, kurā cenu segmentā jūs ar savu produkciju esat. Ja esat dārgajā segmentā, tad cenas ir iespējams celt, jo pieprasījums pēc dārgas nišas produkcijas aug. Savukārt, ja prece ir vidējas dārdzības vai no lētā gala, tad cenas mainīt ir ļoti grūti," situāciju skaidro apģērbu un tekstila ražošanas uzņēmumus pārstāvošās Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds. Latvijā šīs nozares uzņēmumi gan darbojas ar samērā augstu pievienoto vērtību, piemēram, ražojot dažādus tehniskos audumus, gan atrodas tā dēvētajā vidējas dārdzības segmentā, pie kura var pieskaitīt, piemēram, veļas ražotājus.
Asociācijas vadītājs zina teikt, ka ražotāji, kas darbojas tā dēvētajā vidējā cenu sektorā, visai bažīgi skatās uz minimālās algas palielināšanu. "Šajā – vidējā – cenu segmentā apmēram 70 – 80% no preces cenas veido darba samaksa. Līdz ar to algu izmaiņas tieši ietekmē arī gala produkcijas cenu," stāsta Strazds.
Piemēram, ja palielina minimālo algu, tad, lai nemainītu strādājošā iepriekšējo darba samaksas attiecību pret iepriekšējo minimālo algu valstī, preces realizācijas cenu var nākties palielināt pat par 8%, tomēr šādā gadījumā ir visai mazas izredzes veiksmīgi konkurēt tirgū. Ražotāju pozīcijas pelnītspējas ziņā var kavēt arī darba tirgus norises kopumā. "Ekonomikas izaugsmei spēcinoties, darba tirgus uzsilst – mazinās bezdarbs un aug algas. Lielākas darbaspēka izmaksas rada riskus eksportējošo ražotāju konkurētspējai. Ja Latvijā izmaksas augs straujāk nekā citviet, mūsu eksporta preces var kļūt mazāk pievilcīgas eksporta tirgos. Tas var ietekmēt uzņēmumu pelnītspēju," spriež Vildava. Viņa brīdina, ka uzņēmumiem var nākties izmaksu pieaugumu kompensēt, mazinot peļņas maržas, lai pārlieku neceltu produkcijas cenas un neiedragātu konkurētspēju. "To arī redzam apstrādes rūpniecībā kaimiņos Igaunijā – jau kopš 2012. gada peļņas maržas rūk un kopumā samazinājušās vairāk nekā uz pusi," situāciju raksturo Swedbank speciāliste.
Pēc Strazda teiktā, ja lētākām precēm augušas ražotāju cenas, tad ārvalstu pasūtītāji līdz šim meklējuši iespējas citās valstīs, piemēram, Turcijā. Tomēr šobrīd situācija mainījusies, jo saistībā ar politiskā mikroklimata pasliktināšanos rietumvalstu korporācijas nevēlas lieki riskēt un meklē ražošanas iespējas citur, tādējādi atgriežoties Latvijā. "Tomēr šeit viss saduras ar jaudām un strādājošo nelielo skaitu, un, tā kā Turcijas pozīcijas vairs nav tik labas kā agrāk, mūsu uzņēmumiem ir iespēja nedaudz palielināt preču realizācijas cenas. Tas gan nav pārāk daudz – apmēram 3–5%," iespējas skaidro Strazds. Zināmu atspaidu ražotājiem līdz šim sniedzis arī Krievijas rubļa kurss, kas ļāvis palielināt eksportu un rentabilitāti Krievijas tirgū. Tomēr uz priekšdienām tā nebūs un, runājot par Rietumu tirgiem, patlaban tekstila un apģērbu ražošanas nozarē netiek prognozētas nekādas būtiskas cenu pārmaiņas.
Tālākais scenārijs
To, kā mainīsies rūpniecības produkcijas cenas turpmākā nākotnē, noteiks pasaules tautsaimniecības procesi. Šobrīd šķiet, ka globālajai ekonomikai izdevies tikt galā ar deflāciju, tomēr vēl aizvien nevar apgalvot, ka izdevies pārvarēt iepriekšējās desmitgades beigās aizsākušās parādu krīzes un patēriņa ekonomikas sabrukuma sekas. Iepriekšējos gados pasaules centrālās bankas pielikušas ne mazums pūļu, lai ar kvantitatīvām metodēm, tostarp ar naudas injekcijām finanšu tirgū veicinātu kreditēšanas un patēriņa pieaugumu. Šobrīd šķiet, ka šie līdzekļi tomēr nav nogūlušies banku bilancēs, bet atraduši ceļu ekonomikas aktivizēšanai. Raugoties no šāda viedokļa, ražotāju situācijai vajadzētu uzlaboties. Tomēr lielas naudas masas iepludināšana palielinājusi dažādus finanšu riskus, piemēram, pie apvāršņa sāk iezīmēt potenciālus cenu krituma aizmetņus vērtspapīru tirgū, kuri savukārt tradicionāli atsaucas uz kopējo investīciju mikroklimatu reālajā ekonomikā, līdz ar to piebremzējot tautsaimniecības aktivitātes. Tā ir bijis visos iepriekšējos lielāku finanšu satricinājumu brīžos, un nav nekāda iemesla domāt, ka šoreiz būs citādi. Līdz ar to kādā brīdī ražotāju cenas atkal var sākt samazināties, tomēr, jo uzņēmuma precēm augstāka pievienotā vērtība un vairāk sabalansētas kredītsaistības, jo lielāka iespēja pārvarēt globālos saimnieciskos satricinājumus.
oskars