"Cita starpā šī plašā ietekme var skart importu, eksportu un piekļuvi starptautiskiem finanšu resursiem," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.
Viņa informēja deputātus, ka, nokļūstot "pelēkajā sarakstā", ārvalstu tiešās investīcijas var tikt apturētas vai atliktas. Tāpat noteikti tiktu samazināts valsts kredītreitings, kas nozīmēs apgrūtinātu piekļuvi aizdevumu avotiem un lielākas aizdevuma izmaksas valsts līmenī. "Par katru saņemto eiro maksāsim krietni vairāk nekā patlaban," skaidroja Elksniņa-Zaščirinska.
Tāpat viņa minēja, ka ārvalstu finanšu iestādes var noteikt stingrākas pārbaudes darījumiem uz vai no Latvijas, kas būtiski aizkavēs darījumu ātrumu, kā arī, nonākot "pelēkajā sarakstā", var tikt atceltas korespondentbankas attiecības ar Latvijas bankām.
"Tas viss nozīmēs apdraudētu turpmāko ekonomikas izaugsmi un inflācijas palielināšanos," rezumēja Elksniņa-Zaščirinska.
Savukārt PwC finanšu noziegumu apkarošanas direktors Liviu Čirita skaidroja, ka Latvijai uz finanšu tirgu un starptautisko partneru gaidām attiecībā uz finanšu sektora sakārtošanu būtu jāreaģē, balstoties uz trim pīlāriem - reaģēšanas spēju uz pašreizējiem, sistēmiskiem finanšu noziegumu riskiem; profilaksi - izpratnes veidošanu par jauniem apdraudējumiem un to novēršanu; gatavību - vai valstij ir pastāvīga spēja reaģēt uz pamanītajām problēmām, pirms šie riski "piesārņo" citas valstis vai nozares.
"Tas nozīmē gan aktīvi reaģēt uz dažādiem pamanītiem gadījumiem, gan rūpīgi aizsargāt valsts finanšu sistēmu, gan izglītot atbildīgo institūciju darbiniekus, pilnveidot tiesību sistēmu, pilnveidot nacionālo risku novērtējumu. Sadarbības partneriem ir jāparāda apņēmība veidot valsts līmeņa finanšu noziegumu novēršanas sadarbības platformu, gan arī jāspēj demonstrēt prasmes novērst iespējamus nākotnes notikumus," sacīja Čirita.
Viņš norādīja, ka PwC starptautiskā komanda palīdzēja vairākām valstīm - Pakistānai, Serbijai, Andorai, Moldovai un Mongolijai - risināt sistēmiskos finanšu noziegumu riskus. "Šajā sadarbībā tika saprasts, ka ir svarīgi identificēt galvenos finanšu shēmu dalībniekus un izdarīt spiedienu uz tiem, lai tos novērstu, svarīgi ir arī meklēt starptautisku palīdzību un strādāt ciešā sadarbībā ar starptautiskām institūcijām," stāstīja Čirita.
Viņš rezumēja, ka patlaban Latvijas galvenās prioritātes ir pašreizējās situācijas salīdzināšana ar to, ko sagaida starptautiskie partneri, stabila pārmaiņu vadība un atbalsts pārmaiņām, piešķirot nepieciešamos resursus, lai novērstu pārkāpumus.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Moneyval noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. Moneyval Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.