Pēdējos gados sporta nozarē valsts finansējuma sadale federācijām ir bijis īsts karstais kartupelis. Tiek solīts šogad kritērijus nemainīt, taču uz nākamo gadu tos pārskatīt. Summa šim mērķim nākamgad atvēlēta tikpat liela kā šogad, proti, 6,1 miljons eiro, no tiem 3,2 miljoni novirzīti 94 atzīto federāciju pamatdarbībai, 2,2 miljoni – 15 prioritārajām sporta organizācijām, jomu federācijām – 130 000 eiro, 416 000 eiro – sporta pasākumiem.
Līgums ar vienu organizāciju
2025. gads būs otrais gads, kad federācijas saņems šo sporta līdzfinansējumu no vienas organizācijas ar vienu līgumu. Tas darīts, lai būtu saprotama un izsekojama līdzekļu novirzīšanas kārtībā, kā arī lai ieekonomētu administratīvos izdevumus un tos varētu piešķirt atbalstam federācijām un individuālo sportistu sociālajam atbalstam, Saeimas Sporta apakškomisijā teica Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV), uzsverot, ka viens no būtiskākajiem kritērijiem ir bērnu un jauniešu iesaiste sporta aktivitātēs.
Kritēriji ir iedalīti trijos blokos: masveidība, sacensību organizēšana un sasniegumi, norādīja IZM Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs. Viņš vērsa uzmanību uz definīciju skaidrojumu – viena no tām, par kuru bijis visvairāk jautājumu, – kas ir sportists? Tā ir vismaz 10 gadu veca persona, kura ir reģistrēta federācijas sportistu reģistrā un divas reizes gadā ir piedalījusies federāciju kalendārā iekļautās sacensībās. Sportistu reģistram ir jābūt federācijas mājaslapā, tajā jāiekļauj ne tikai vārds, uzvārds, bet arī sporta veids. Ja cilvēks nodarbojas ar vairākiem sporta veidiem (ne disciplīnām), reģistrā viņš jāmin vairākas reizes.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 29. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40