Pēc asām diskusijām, turpmāk nosakot minimālo algu, būs jāņem vērā atsauces vērtība 46% apmērā no vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem 12 mēnešiem. Šajā vienādojumā svarīgs ir atskaites punkts, kā arī citi ietekmējošie un vērā ņemamie faktori, piemēram, ekonomikas prognozes, nodokļu izmaiņas, bezdarba līmenis utt. Eiropas Savienības (ES) direktīvas references vērtība minimālās algas noteikšanai ir 50% vidējās bruto darba samaksas un 60% no mediānas, pēc kā SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis spriež, ka Latvija izvēlējusies īstenot rekomendāciju ar nelielu atkāpi, lai saglabātu manevra iespējas un ieturētu spiedienu uz uzņēmējiem.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vairākkārt ir rosinājusi minimālo algu noteikt 50% apmērā no vidējās darba algas valstī. Arodbiedrības no šīs prasības nav atkāpušās visā noteikumu izstrādes procesā un līdz ar to nav atbalstījušas 46% attiecību pret vidējo darba samaksu tautsaimniecībā. Vienlaikus LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir vienojušās par minimālās algas pakāpenisku celšanu līdz 50% apmēram no vidējās darba samaksas valstī, ja tiek realizēti citi darba algas noteikšanas kritēriji, piemēram, neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 80% no minimālās algas apmēra. LDDK uz Dienas jautājumiem atbildes nesniedza.
Par katru procentu
"ES virzībā minimālās algas jautājums beidzot kļūs strukturētāks, prognozējamāks un stabilāks, samazinot impulsīvu politisko lēmumu ietekmes iespēju. Vairāk tas noderīgi būs uzņēmējiem, lai labāk plānotu savas izmaksas. Taču arī zemi atalgotie darbinieki varētu būt ieguvēji no regulārākas un pārskatāmākas algas izmaiņas," teic D. Gašpuitis. Pēdējo desmit gadu laikā minimālā alga ir piedzīvojusi gan stagnēšanu, gan straujus lēcienus, svārstoties no 40% līdz nedaudz virs 47% no vidējās algas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 28. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00