Kā liecina paziņojums prokuratūras mājaslapā, ir stājies spēkā notiesājošs spriedums bijušajam Talsu novada pašvaldības izpilddirektoram par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisīja smagas sekas.
Ar Augstākās tiesas Senāta 2024.gada 24.oktobra lēmumu atstāts negrozīts Kurzemes apgabaltiesas 2024.gada maija notiesājošs spriedums un noraidīta apsūdzētā un viņa aizstāvja kasācijas sūdzības lietā, kurā bijušais Talsu novada pašvaldības izpilddirektors bija apsūdzēts par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, kas izraisīja smagas sekas.
Saskaņā ar apsūdzību izpilddirektors 2016.gada nogalē prettiesiski parakstīja kāda uzņēmuma sagatavoto darbu nodošanas pieņemšanas aktu par darbu, kas faktiski netika izpildīts, pēc kā Talsu novada dome nepamatoti apmaksāja uzņēmumam izrakstīto rēķinu par 67 753 eiro. Tā rezultātā Talsu novada domei tika nodarīts materiālais zaudējums lielā apmērā, izraisot smagas sekas.
Ar pirmās instances spriedumu apsūdzētais tika atzīts par vainīgu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un notiesāts ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, nosakot to nosacīti ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, amatpersonu amatus valsts un pašvaldību institūcijās uz trīs gadiem, par ko apsūdzētais un viņa aizstāvis iesniedza apelācijas sūdzības.
Ar Kurzemes apgabaltiesas 2024.gada spriedumu pirmās instances tiesas spriedums tika atcelts daļā par sodu un apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, nosakot to nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, amatpersonu amatus valsts un pašvaldību institūcijās uz diviem gadiem. Tāpat tiesa lēma no apsūdzētā par labu cietušajai - Talsu novada pašvaldībai - piedzīt mantiskā kaitējuma kompensāciju 67 753 eiro.
Savukārt Senāts atzina, ka apsūdzētā un viņa aizstāvja kasācijas sūdzību argumenti ir pamatoti ar sūdzību iesniedzēju atšķirīgo viedokli par lietā iegūto pierādījumu attiecināmības, ticamības un pietiekamības vērtējumu un faktiski pauž sūdzību iesniedzēju neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, un pēc būtības vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmo daļu.
Līdz ar to, ka Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un notiesājošais spriedums stājās likumīgā spēkā.