Skaidrojot aiziešanas iemeslus, Šteinbergs aģentūrai LETA sacīja, ka valsts civildienesta attiecības pārtrauktas pēc abpusējās vienošanās, noslēdzoties pārbaudes laikam - laika gaitā izrādījies, ka sadarbība "nav abpusēji apmierinoša".
Viņš uzsvēra, ka uz ministriju nav devies strādāt "krēsla dēļ", un pozitīvi vērtē paveikto, tostarp nupat apstiprināto naudas sadales kārtību sporta organizācijām, kā arī sākto darbu pie jaunā sporta skolu finansēšanas modeļa izstrādes.
Sadarbību ar Šteinbergu IZM izbeigs ar 19.janvāri. Lai nodrošinātu departamenta darba nepārtrauktību, no 20.janvāra tā direktora pienākumus pildīs Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts, informē IZM. Tuvākajā laikā arī tiks izsludināts konkurss uz Sporta departamenta vadītāja vietu.
Šteinbergs IZM Sporta departamenta vadītāja amatā stājās 2023.gada jūlijā. Pēc viņa stāšanās amatā tika runāts par iespējamiem reputācijas riskiem, taču IZM tādus nesaskatīja.
Šteinbergam tika noteikts pārbaudes laiks, kura laikā IZM prasīja "profesionālu pārvaldību". Pats Šteinbergs apņēmās īstenot Sporta politikas pamatnostādnēs līdz 2027.gadam noteiktos uzdevumus, "lai tie nodrošinātu gan īstermiņa pozitīvu efektu, gan kļūtu par pamatu stabilai sporta nozares attīstībai ilgtermiņā".
Sporta departamenta vadītāja amats bija vakants kopš 2023.gada marta, kad Sporta departamentu pameta ilggadējais tā vadītājs Edgars Severs.
Jau ziņots, ka, atbilstoši IZM sniegtajai informācijai, pēdējo divu gadu laikā darba attiecības pārtraukuši četri ministrijas darbinieki, tostarp divi valsts sekretāra vietnieki - departamenta direktori, viens departamenta direktors un viens nodaļas vadītājs.