Vēl viens būtisks aspekts ir pedagogu atalgojums, kura palielināšanai nauda atrasta tikai līdz šā gada beigām. IZM gan sola meklēt risinājumus un strādā pie tā, lai pakāpeniski tuvinātu darba samaksu vidējai Eiropas Savienības (ES) pedagogu algai. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga Dienai pauda bažas – ja nākamā gada budžeta veidošanas laikā pedagogu algu celšanai netiks atrasti finanšu līdzekļi, varētu palielināties brīvo vakanču skaits, kā arī apdraudēta jaunā mācību satura realizācija. Diena meklē pedagogu trūkuma iemeslus.
Nauda nav galvenais
Katru gadu augstskolas absolvē vairāki simti jauno pedagogu. IZM pārstāve Inta Bērziņa Dienai norāda, ka daļa jauno speciālistu par savu nākamo darbavietu neizvēlas izglītības iestādi ne tikai zemā atalgojuma, bet arī skolotāja profesijas prestiža dēļ. IZM dati liecina, ka pagājušajā gadā 1185 studenti absolvējuši studijas izglītības jomā, taču nav zināms, cik absolventu izvēlas strādāt izglītības iestādēs.
Precīzas statistikas, cik daudz pedagogu trūkst visās pašvaldībās, IZM rīcībā nav, bet par tendencēm varot spriest pēc pašvaldību izglītības pārvaldēs strādājošo speciālistu veiktajām aptaujām. "Izglītības pārvaldes informē, ka uz augusta vidu 21 novadā vakanču nav vispār, savukārt 36 novados brīvo vakanču skaits svārstās no vienas līdz piecām, bet trijos novados ir vairāk nekā 21 brīva skolotāja vakance," stāsta Bērziņa. Pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka skolotāju trūkst ne tikai matemātikā, latviešu valodā un svešvalodās, bet arī mūzikā, fizikā, ķīmijā un citos mācību priekšmetos. IZM pārstāve uzsver, ka, ņemot vērā demogrāfisko attīstību, izglītības sistēma nākotnē varētu piedzīvot strauju mācībspēku trūkumu: "Pašreiz skolās strādā aptuveni 30% pedagogu pirmspensijas un pensijas vecumā. Tas nozīmē, ka tuvāko piecu līdz deviņu gadu laikā izglītības iestādēs būs nepieciešams nomainīt pensionēšanās vecuma paaudzi."
Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) priekšsēdētājs, Siguldas Valsts ģimnāzijas (SVĢ) direktors Rūdolfs Kalvāns uzskata, ka atalgojums nav vienīgā problēma, kāpēc daudzās skolās trūkst pedagogu. Viņaprāt, svarīgs iemesls, kāpēc daudzi gados jauni skolotāji izvēlas strādāt citā profesijā, ir ģimeņu un sabiedrības attieksme pret pedagogiem.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 30. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
voila
Krējums Saldais
kas dārzā