Kāpēc Latvijai ir jāņem vērā Ķīnas ģeopolitiskās intereses un no tām izrietošā pozicionēšanās attiecībā pret Krieviju un ASV? Vai tie ir tikai Ķīnas šā brīža vēl līdz galam neskaidrie centieni it kā spēlēt vidutāja lomu Ukrainas kara noregulējumā, un vai pastāv iespēja, ka Ķīna kaut kā var ietekmēt arī Krievijas nākotni, kas arī ir stratēģiski ļoti svarīgi mūsu drošībai?
Galvenokārt tas mūs skar, un te jums taisnība saistībā ar Ķīnas pozīciju attiecībā uz Krieviju, un te, es domāju, mums jārunā atsevišķi un jāmēģina iezīmēt, kā mēs šo pozīciju varam raksturot, jo tā nav viennozīmīga. Bet arī tāpēc, ka Ķīna būtībā ir neapmierināta ar to drošības arhitektūru, kura garantē mūsu neatkarību šobrīd. Tātad mums ir pretruna, mums ir dilemma šobrīd, un šī dilemma ir tāda, ka patlaban Ķīnas galvenais retoriskais pretinieks un faktiski arī ģeopolitiskais izaicinājums ir ASV, kuru tā apsūdz ekonomiskā un kulturālā hegemonijā. Tāpat jāatceras Ķīnas argumenti, ka ASV ir destabilizējošs faktors starptautiskajā drošībā, tostarp arī Eiropā (un te mēs piezogamies Ukrainas jautājumam) un ka jautājumā par ASV klātbūtni un NATO paplašināšanos Ķīna totāli atbalsta Krievijas naratīvu, kas savukārt ir pamatā Krievijas iebrukumam Ukrainā. Sanāk, ka mēs esam pretējā pusē. Jo Ķīnai ir viedoklis par ASV un NATO klātbūtni uz mūsu zemes, kas ir pretrunā ar mūsu suverenitātes pamatiem, tādēļ mums ir svarīgi sekot līdzi Ķīnas ārpolitikai.
Vai Ķīna varētu nospēlēt lomu Ukrainas kara atrisinājumā?
Šis jautājums šobrīd ir atvērts, skatoties gan uz Ķīnas komunikāciju, gan uz to, cik aktīvi Krievija atbalstīja šo pirms dažām dienām publicēto 12 punktu plānu mieram Ukrainā, kuru, jāsaka, medijos bieži dēvē par miera plānu, bet tas nav miera plāns.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 1. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!