Jūrmalā no 21. līdz 23.aprīlim notiks vairāki pasākumi, kuros Eiropas ceļu policijas tīkla (Tispol) eksperti diskutēs par ceļu satiksmes drošības jautājumiem. Šodien norisinās Tispol ceļu satiksmes seminārs.
Tispol prezidents Aidans Reids žurnālistiem pauda gandarījumu, ka seminārā sapulcējušies augsta līmeņa Latvijas amatpersonas. Tā esot laba zīme, lai varētu sasniegt izaicinošo uzdevumu Eiropas līmenī - līdz 2020.gadam samazināt ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaitu par 50%.
Viņš minēja, ka ir četri galvenie riska faktori, pie kuriem jāturpina strādāt visā Eiropā - ātruma pārsniegšanas, braukšanas reibumā, drošības jostu nelietošanas un braukšanas ar dalītu uzmanību, proti, lietojot telefonus un citas tamlīdzīgas ierīces.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis sacīja, ka Latvijas policistiem ir pieredze ko nodot Eiropas kolēģiem, jo no 2000.gada sākuma līdz šodienai Latvija būtiski samazinājusi avārijās bojāgājušo un cietušo skaitu. Iespējams, "kaut kur neesam visu paredzējuši", jo pagājušais gads un šī gada sākums iezīmējies ar to, ka nopietni pasliktinājās ceļu satiksmes drošība, kas izpaudās cietušo un bojāgājušo skaita pieaugumā.
Jau iepriekš Ceļu satiksmes drošības padomes lēmumi iezīmēja to, ka valstij ir rīcības plāns bojāgājušo un cietušo skaita samazināšanai, taču tam nepieciešams atbilstošs finansējums, norādīja Ķuzis.
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Evika Siliņa arī norādīja, ka policijai vajadzīgi cilvēkresursi un tehniskie līdzekļi - ātruma kontroles ierīces, kas apvienojumā spētu sasniegt mērķus satiksmes drošības uzlabošanā. IeM cer, ka tuvākajā laikā Valsts policijai tiks iegādātas netrafarētās automašīnas un pārvietojamie fotoradari. Ne mazāk svarīgi ir panākt, lai Saeimā tiktu atbalstīti lielāku sodu ieviešana par ātruma pārsniegšanu.
Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Velšs pastāstīja, ka Latvijas policija ir aktīva Tispol locekle un tā atbalstījusi kopīgas operācijas. Viņš arī norādīja, ka pārējo Eiropas valstu satiksmes drošības problēmas ir līdzīgas kā Latvijā, tāpēc kopīgi reidi tiks veikti arī turpmāk.
"Otrs, pie kā mēs aktīvi strādāsim, ir tāda modeļa ieviešana, kad ceļu policijas darbinieki nodarbojas ne tikai ar satiksmes drošības uzraudzību, bet seko līdzi arī tam, kā pārvietojas noziedznieki, kas ir pasažieri un vai netiek pārvadātas aizliegtas mantas, piemēram, narkotikas. Tispol loma šī modeļa ieviešanā ir liela un tiek plānotas kopīgas operācijas visā Eiropā. Valsts policija ir gatava atbalstīt šādas aktivitātes," uzsvēra Velšs.
Jau ziņots, ka 16.aprīlī pirmo reizi Latvijā norisinājās ātruma kontroles maratons, kad 24 stundas Valsts policija intensīvi kontrolēja atļautā braukšanas ātruma ievērošanu. Šis maratons pirmo reizi vienlaicīgi notika visā Eiropā, sadarbojoties visām ar ceļa satiksmes drošību saistītajām institūcijām.
Maratona idejas autore ir Vācijas ceļu policija, kas pirmo reizi to īstenoja 2012.gadā, gūstot labus panākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Akcija guva plašu popularitāti, kā arī to atzinīgi novērtēja visa sabiedrība. Kopš Vācijas pieredzes arī citas valstis ir īstenojušas šādu akciju, taču šogad pirmo reizi ātruma kontroles maratonā piedalījās vienlaicīgi lielākā daļa ES dalībvalstu.
Šādu risinājumu ierosināja Eiropas ceļu policijas tīkla biedri - visu Eiropas dalībvalstu ceļu policijas augstākās amatpersonas.