Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Pēc pusotra gada ogles no Rīgas centra pazudīs

"Krievu salā veidojam modernu termināli," sarunā ar Guntaru Gūti norāda Rīgas brīvostas pārvaldes projektu vadītāja Sanita Kaire.

Vai viss, kas šobrīd redzams šeit, Krievu salā, ir radīts no jauna tukšā vietā?

Tieši tā arī ir. Iepriekš šeit bija purvains, lēzens Daugavas krasts. Faktiski šī teritorija iepriekš nebija izmantojama. Projekta realizācijas gaitā tika veidota piestātņu zona, iedzenot pāļus gruntī 23 metru dziļumā, ar smiltīm, kuras izskaloja no Daugavas, tika uzbērta teritorija un izbūvēta pazemes un virszemes infrastruktūra. Tagad Krievu salā izveidots moderns kravu terminālis ar iespēju kraut kravas līdz 20 miljoniem tonnu gadā.

Patlaban gan vēl varam redzēt sliežu ceļu infrastruktūru, dažas pirmās iekārtas un būves. Kas atradīsies plašajos laukumos blakus piestātnēm?

Brīvajos laukumos drīzumā tiks izbūvēti kravu laukumi ogļu uzglabāšanai pirms iekraušanas kuģos. Patlaban vairāk darbu jau paveikts tajā termināļa daļā, kur turpmāk saimniekos SIA Strek. Ir piegādātas pirmās iekārtas, tajā skaitā konveijeru līnijas, ogļu transportēšanai. Abos topošajos termināļos paredzētas mūsdienīgākas tehnoloģijas nekā pašlaik izmantojamās. Ogles tiks piegādātas pa dzelzceļu, slēgtos tuneļos atkausētas aukstajā gada periodā un ar apgāzējiekārtām izbērtas. Tālāk pa konveijeru nogādātas kravu uzglabāšanas laukumos. Pēc tam ogles iekraus kuģos. Procesos maksimāli plānots izmantot putekļu slāpēšanas tehnoloģijas. SIA Strek jau sākotnēji savas jaudas plāno ar aprēķinu, ka bez oglēm šeit nelielos apjomos pārkraus arī cita veida beramkravas. No projekta teritorijas SIA Strek iznomā teritoriju 14 hektāru platībā, bet otrs stividors SIA Riga Coal Terminal (RCT) saimniekos ap 40 hektāriem plašā teritorijā. Kopējā Krievu salas termināļa teritorija ir lielāka, bet daļa ir kopējās lietošanas teritorija – ēkas, stāvlaukumi, pievadceļi un citi objekti –, daļa ir pagaidām neattīstīta teritorija.

Patlaban pie visām četrām jaunajām piestātnēm dziļums ir 15,5 metri, tāds līdzīgi ir arī Daugavas kuģošanas kanāla dziļums šajā ostas teritorijā. Savukārt kopējais visu četru jauno piestātņu garums ir 1,2 kilometri – tā patlaban ir nozīmīgākā būve visā ostas teritorijā.

Šajās piestātnēs izbūvēti elektroenerģijas pieslēguma punkti, kurus var izmantot kuģa iekārtu darbināšanai laikā, kamēr kuģis atrodas piestātnē, tādējādi šajā periodā tam nav nepieciešams darbināt savus dzinējus, lai nodrošinātu nepieciešamās funkcijas uz kuģa. Tas ir svarīgi no ekoloģijas viedokļa, jo tajā brīdī kuģis nepiesārņo gaisu un ūdeni.

Ietaupa arī degvielu.

Protams!

Tātad šeit būs tikai divu stividoru termināļi?

Jā. Tā arī sākotnēji bija plānots, ka uz Krievu salu pārceļas abi stividori, kas patlaban ogles pārkrauj Andrejsalas un Eksportostas teritorijā – Rīgas vēsturiskā centra tiešā tuvumā. Ogļu kravas no kopējā ostas apgrozījuma veido ap 35%, pagājušajā gadā tas bija ap 13 miljoniem tonnu. Krievu salas terminālis, ieskaitot tās būves, kuras osta jau tuvākajā laikā sāks būvēt projekta otrajā kārtā, nodrošinās maksimālo kapacitāti ap 20 miljoniem tonnu beramkravu, galvenokārt ogļu, gadā. Vienlaikus, mainoties tirgus situācijai pasaulē, šīs teritorijas var pietiekami ātri pielāgot un izmantot citu kravu, tajā skaitā konteineru, pārkraušanai.

Šīs piestātnes ir maksimums, ko var izbūvēt šajā ostas daļā?

Daugavas krastā – jā, jo te arī beidzas Krievu sala. Taču nepieciešamības gadījumā Krievu salā iespējams attīstīt vēl arī teritoriju gar Hapaka grāvi.

Viens no būtiskiem jaunumiem te ir tā sauktās putekļu sienas, kas ievērojami mazināšot piesārņojumu no oglēm. Kur tās atradīsies, un kā tās slāpēs putekļus?

Putekļu žogi tiks izbūvēti apkārt katra stividora kravu uzglabāšanas laukumiem. Plānots vēl augustā noslēgt līgumu un sākt putekļu žogu modelēšanu un projektēšanu. Tieši kurās vietās un cik augsti būs putekļu žogi, būs atkarīgs no modelēšanas rezultātiem, jo projektēšanā nepieciešami precīzi aprēķini, ņemot vērā valdošo vēju virzienu, apkārtējo reljefu, būvju izvietojumu un citus faktorus. Žoga galvenā funkcija ir slāpēt vēju iežogotās teritorijas iekšpusē, nodrošinot, ka putekļi, kas rodas žoga iekšpusē, vēja ietekmē nepaceļas gaisā. Turklāt stividori plāno veidot paši savas putekļu slāpēšanas sistēmas ar ūdens smidzināšanu vasarā un sniega lielgabaliem mīnus grādu temperatūrā ziemā. Tas kopumā nodrošinās iespējami mazāku ogļu putekļu izplatību apkārtējā vidē. Abi stividori aspirācijas sistēmas jau izmanto arī pašreizējās piestātnēs Andrejostā un Eksportostā.

Šādi putekļu žogi ir ierasti arī citur pasaulē?

Tas nav nekas unikāls, bet mūsu reģionā būs pirmais. Šādus putekļu žogus daudz izmanto Ziemeļamerikā, arī Kanādā, kur ir līdzīgi klimatiskie apstākļi kā pie mums. Mēs esam pārliecinājušies, ka šādas konstrukcijas dod pozitīvu efektu tieši no vides aizsardzības aspekta, jo tas ir dārgs projekts, kuru turklāt finansēs osta.

Kāda ir apkārtnes iedzīvotāju nostāja pret to, ka turpmāk te tiks pārkrautas ogles? Dzirdēts, ka jūtama ne visai liela sajūsma.

Nevarētu teikt, ka iedzīvotāji būtu kategoriski pret. Mēs runājam ar vietējiem iedzīvotājiem, skaidrojam sagaidāmās pārmaiņas šajā teritorijā. Loģiski, ka cilvēki uztraucas un rūpējas par savu apkārtējo vidi, dzīves kvalitāti. Iedzīvotāju pārstāvji pavisam nesen ir apmeklējuši šo termināli, iepazinušies ar situāciju un plānotajām tehnoloģijām, kuras tiks izmantotas ogļu pārkraušanā.

Vizuāli salīdzinot, RCT vēl tikai plāno sākt apgūt savas piestātnes atšķirībā no Strek?

RCT ir sācis projektēšanas darbus. SIA Strek jau veic reālus būvdarbus. Rīgas brīvostas pārvalde saviem būvapjomiem plāno šajā rudenī un ziemā veikt projektēšanas un saskaņošanas darbus tā, lai nākamā gada sākumā, tiklīdz ļaus meteoroloģiskie apstākļi, var sākt būvdarbus.

Projekta realizācijas ietvaros jums izdevies arī ieekonomēt. Kā tas izdevās? Kaut kādi darbi nebija jāveic, vai arī plānotais paveikts efektīvāk?

Projektā paredzētie un no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētie darbi ir pabeigti, un visas būves Krievu salā ir nodotas ekspluatācijā, no būvdarbu līguma summas ietaupot 2,8 miljonus eiro. Projekta attiecināmās izmaksas ir izlietotas par desmit miljoniem eiro mazāk, nekā tika plānots, savukārt Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir ietaupīts 1,1 miljona eiro apmērā. Būvdarbi tika ļoti rūpīgi uzraudzīti, samaksu veicot tikai par pārbaudītiem, uzmērītiem un dokumentētiem darbiem. Būvdarbu līgumā netika iztērēti neparedzētiem darbiem paredzētie līdzekļi, kaut arī būvdarbu laikā tika veikti vairāki uzlabojumi būvprojektā, lai palielinātu izbūvējamās infrastruktūras jaudas – ūdenim, kanalizācijai, gāzei. Jaudu palielinājumu pieprasīja stividori, galvenokārt, lai nodrošinātu mūsdienīgāku tehnoloģiju uzstādīšanu. 

Piemēram, 2008. gadā, kad izstrādāja projektu, netika plānots, ka ogļu vagonus atkausēs slēgtajos konteineros, kā kurināmo izmantojot gāzi, un būs nepieciešamas jaudīgas iekārtas automātiskai vagonu apgāšanai, tāpēc arī bija nepieciešams palielināt gan gāzes, gan elektroenerģijas jaudas. Taču, rūpīgi ievērojot būvdarbu līguma noteikumus, sadarbojoties ar būvuzņēmēju un Satiksmes ministriju, būvdarbu uzlabojumi neradīja papildu sadārdzinājumu un visas izmaksas bija attiecināmas un tika līdzfinansētas no ES struktūrfondu līdzekļiem.

Vai līdz ar ogļu termināļu pārcelšanos uz Krievu salu osta kopumā vairāk pietuvojas jūrai?

Jā, un tāds ir arī ilgtermiņa mērķis – kravu kraušanas operācijas virzīt tuvāk jūrai, lai tās vairs nenotiktu tiešā pilsētas centra tuvumā un tādējādi arī piesārņojums pilsētā būtu mazāks, savukārt kuģu īpašniekiem vai operatoriem būtu ekonomiskāka un ātrāka kuģu apkalpošana.

Šobrīd ir daudz dažādu prognožu, kā varētu mainīties kravu plūsma no Krievijas, arī par iespējamo tās samazinājumu. Krievu salas attīstībā investēti ļoti lieli līdzekļi, cik droši varam būt, ka abiem stividoriem būs pietiekams apjoms ogļu pārkraušanai?

Krievu salas terminālis ir būvēts kā universāls terminālis, nepieciešamības gadījumā te varēs pārkraut arī cita veida kravas. SIA Strek plāno Krievu salā kraut arī cita veida beramkravas – ap vienu miljonu tonnu gadā. Tirgus ir tāds, kāds tas ir. Mēs arī pietiekami sen jau zinām, ka Krievija intensīvi attīsta savas ostas, bet aktuālie statistikas dati liecina, ka šī gada septiņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauto ogļu apjoms ir par 5% lielāks nekā pagājušā gada šajā pašā periodā.

Kā stividori paši raugās uz pārcelšanos un investīciju ieguldīšanu jaunajās piestātnēs – patlaban vairāk rēķinās, ka pārkraušanas apjomi nemazināsies?

Tas jājautā pašiem stividoriem. Taču Rīgas pilsētas pašvaldība ir devusi skaidru signālu, paredzot pilsētas teritorijas plānojumā, ka pilsētas centram piegulošajā teritorijā ogles un citas piesārņojošās kravas nākotnē netiks krautas.

Cik droši varam teikt, ka no 2019. gada ogles pārkraus Krievu salā?

Tas jau ir pieņemts lēmums, un atkāpties no tā mēs negrasāmies. Brīdī, kad tika piešķirts ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums projekta īstenošanai, visām iesaistītajām pusēm tika norādīts, ka projekta mērķis ir pārcelt ogļu kravu kraušanas operācijas no Andrejsalas un Eksportostas teritorijas uz darbībai piemērotāku vietu – Krievu salā, tā novēršot ostas aktivitāšu izraisīto piesārņojumu pilsētas centrā un nodrošinot ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā.

2019. gada sākumā ogļu pārkraušana Andrejostā un Eksportostā tiks pārtraukta, un ogles turpmāk tiks krautas Krievu salā. Arī atlikušie būvdarbi jāpabeidz līdz 2019. gadam, lai nodrošinātu kravu termināļu darbību. Mēs uzskatām, ka tas ir paveicams, lielākā daļa infrastruktūras objektu jau ir uzbūvēti, un arī atlikušie darbi ir paveicami saskaņā ar apstiprināto projekta laika plānu. 

Kāds ir kravu īpašnieku ieguvums no termināļu pārcelšanas, ņemot vērā, ka šīs piestātnes ir faktiski netālu no grīvas?

Ieguvēji būs ne tikai osta un pilsēta, bet arī stividori un kravu īpašnieki, kaut vai laika ekonomijas ziņā, ko kuģis patērē ienākšanai un iziešanai no ostas. Krievu salas piestātnēs varēs pietauvoties lielāki – Panamax tipa – kuģi. Piemēram, pašreizējās Eksportostas teritorijas piestātnēs kanāla nepietiekamā dziļuma dēļ kuģus ar oglēm nemaz nevar piepildīt līdz maksimālajai iegrimei. Ogles ar baržām šajos gadījumos tiek pievestas un uzkrautas citā piestātnē netālu no Krievu salas jaunajām piestātnēm. Tas nozīmē ne tikai papildu izmaksas un laika tēriņu, bet arī to, ka ogles tiek vairākkārt pārkrautas un tas atkal rada papildu putekļus un piesārņojumu. Līdz ar to no ogļu termināļu pārcelšanas iegūst gan pilsēta, gan arī stividori un paši kravu īpašnieki.

Cik būtiski pieaugs Rīgas ostas konkurētspēja līdz ar šo piestātņu darbības sākšanu?

Krievu salas projekta kontekstā mēs runājam par ostas konkurētspējas saglabāšanu, nevis palielināšanu, jo, pārtraucot ostas darbības Eksportostas un Andrejsalas teritorijā, bez alternatīvām darbības iespējām citā vietā osta zaudētu 35% no esošā kravu apjoma. Taču Krievu salas piestātņu un infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai nodrošinātu kravu apjoma pieaugumu. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas