Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Pasaules dabas fonds: Zušu un mencu populācija ir nopietni apdraudēta

Pasaules Dabas fonds (PDF) aicina sabiedrību pievienoties kampaņai Lai jūra čum un mudž un neizvēlēties Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti veikalos un citās tirdzniecības vietās, lai saglabātu šīs zivis arī nākamajām paaudzēm, liecina informācija fonda mājaslapā.

PDF kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) vides organizācijām ir arī aicinājis Eiropas Komisiju (EK) un dalībvalstu valdības ieklausīties zinātniekos, kas rosina būtiski ierobežot apdraudēto zivju sugu nozveju, mencas zveju Baltijas jūras austrumu daļā un Eiropas zuša zveju apturēt pilnībā.

Tāpat PDF norāda, ka mencu populācija Baltijas jūrā rūk un tās nārsto aizvien jaunākas.

Nupat publiskotās Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) publiskotās zinātniskās rekomendācijas norāda, ka austrumu Baltijas mencu resursi ir kritiskā stāvoklī un rekomendācija nozvejai 2020.gadā ir nulle.

Tāpat PDF norāda, ka menca ir ļoti svarīgs plēsējs Baltijas jūras ekosistēmā - ja samazinās mencu daudzums, nav, kas apēd mazās zivtiņas, daudz mazo zivtiņu apēd daudz zooplanktona - mazos dzīvniekus, kas barojas ar aļģēm. Taču aļģu jūrā ir par daudz. Lai gan mencas vienas nav cīnītājas un nepieciešama arī saprātīgāka cilvēka darbība, piemēram, rūpīgāk attīrot notekūdeņus no lauksaimniecības zemēm, tomēr būtu labi uzturēt arī spēcīgu zooplanktona armiju.

Vienlaikus PDF norāda, ka Baltijas mencas patērēšanai ir pietiekami daudz alternatīvu, piemēram, ir pieejams aizvien plašāks citu tā saukto balto zivju sugu piedāvājums. Tāpat Latvijas tirdzniecības vietās pieejamo Barenca vai Norvēģu jūrā zvejoto mencu resursi nav tik kritiski. PDF norāda, ka patēriņu iespējams izmainīt jau šodien.

Tāpat PDF aicina veikalos un citās tirdzniecības vietās neizvēlēties zuti, jo Eiropas zušu skaits pēdējo 30 gadu laikā ir samazinājies par 95%.

Zutis ir sarežģīts dzīvnieks, ko nevar pavairot mākslīgi. "Audzētavas iegūst stikla zušus jeb šo zivju mazuļus, noķerot tos pie Eiropas krastiem, kad jaunie zuši atgriežas mājās no Sargasu jūras. Tā ir vienīgā vieta pasaulē, kur Eiropas zuši nārsto, un zinātnieki pagaidām nezin, kas ir šie apstākļi, kuri dēļ zušiem jādodas daudzu tūkstošu kilometru garajā ceļojumā, lai nārstotu," norāda PDF.

Jau ziņots, ka Starptautiskās Jūras pētniecības padomes sagatavotais zinātniskais padoms paredz 2020.gadā vairāku zivju krājumu zvejas iespēju būtisku samazinājumu. Tajā iekļauts arī ierosinājums Baltijas jūras austrumu daļas mencas zvejas pārtraukšanai nākamajā gadā un priekšlikums par būtisku brētliņu ieguves samazinājumu.

Tāpat vēstīts, ka saskaņā ar ICES publiskotajām zinātniskajām rekomendācijām austrumu Baltijas mencu resursi ir kritiskā stāvoklī.

Tāpat ziņots, ka zutis ir aizsargājama suga, un pēdējās desmitgadēs tās īpatņu skaits ir būtiski samazinājies visā Eiropā. Ar mērķi veicināt zušu skaita pieaugumu Latvijas ūdeņos Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR īsteno Eiropas zušu krājumu papildināšanu Latvijas ezeros un upēs atbilstoši Latvijas Nacionālo zušu krājumu pārvaldības plānam 2017.- 2020.gadam un Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānam 2017.-2020.gadam. Tā atbilst Eiropas Savienības plāniem atjaunot zuša krājumus Eiropā, tāpēc tiek segta no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzekļiem.

 

Top komentāri

>:-)
&
Ej tu nost ! Ārprāts ! Vai arī es, neēdot zušus, esmu kļuvis par aptaurētu zaļplānprātiņu ???
Augusts Rikmanis
A
Tascir labi, jo netiks apdraudēta pasaules dabas fonda finansējums.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas