Pērn no garantētā iztikas minimuma (GMI) pabalstam atvēlētās summas pāri palika 58%. Arī šā gada pirmajā pusē situācija ir līdzīga – tie ir 56%. Valsts kontrole (VK) vērš uzmanību uz to, ka publiskie līdzekļi ir ierobežoti, tāpēc būtiski ir tos plānot un izlietot efektīvi un caurskatāmi. Šobrīd situācija pabalstu jomā tās vērtējamā ir kā haoss.
Trūkumi plānošanā
Lai noskaidrotu, cik pamatots ir Labklājības ministrijas (LM) pieprasījums pēc papildu mērķdotācijām pašvaldībām GMI pabalstam, kā arī izvērtētu līdzekļu izlietojumu, VK veica paplašinātu revīziju. Pērn pieprasīti 1,38 miljoni eiro jeb 58% par daudz, bet šogad līdz 30. jūnijam neizpilde sasniedz 1,7 miljonus eiro jeb 56%. "Šāda taktika, ka daudz naudas paliek pāri kādam mērķim, nozīmē, ka cita prioritāte, pašvaldības vai valsts budžetu plānojot, ir palikusi aiz svītras. Gada sākumā nereti šādi soļi tiek skaļi publiskoti – rau, kā rūpējamies par vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, taču gada beigās neizlietotā nauda klusām tiek pārdalīta citām jomām," Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā situāciju ar GMI kritizēja VK Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa.
VK secinājums pēc pārbaudes bija šāds: būtiski trūkumi plānošanā. Kāpēc radusies šāda situācija? Viens no iemesliem – nepareizi aprēķināts pabalsta saņēmēju skaits, jo tajā iekļauti Ukrainas civiliedzīvotāji, kas arī saņem GMI, taču tam finansējums paredzēts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas budžetā. Lai gan ir noteikti jaunie GMI sliekšņi, tiem klāt vēl pierēķināts piecenojums (patēriņa cenu indekss), kas ir plus 26%. Tas izdarīts bez kāda pamatojuma, norādīja M. Āboliņa un piebilda, ka, ja šī formula netiks pārskatīta, uz 2025./2026. gadu nepamatoti tiks pierezervēti 7,8 miljoni eiro par daudz.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 26. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40