Ministre paskaidroja, ka pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās 100% apmērā no piešķirtā pabalsta, nākamos divus - 75%, nākamos divus - 50%, bet pēdējos divus - 45% apmērā.
"Nevarētu teikt, ka tās ir pamatīgas izmaiņas, bet, iespējams, motivēs cilvēkus arī ātrāk atgriezties darba tirgū," komentēja Petraviča, piebilstot, ka vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,5 mēneši.
Pēc ministres teiktā, izmaiņas citos pabalstos nav gaidāmas.
Piešķiramo bezdarbnieka pabalstu aprēķina proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam.
Šobrīd visiem bezdarbniekiem, neatkarīgi no darba stāža, pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs - 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.
Kā vēstīts, piektdien Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un 2020.-2022.gada ietvaram.
Valdība apstiprināja 2020.gada fiskālo telpu 192,4 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2021.gadā un 2022.gadā tā attiecīgi ir apstiprināta 183 miljonu eiro un 395,4 miljona eiro apmērā.
Valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā tika apzināti fiskālo telpu palielinošie pasākumi un priekšlikumi nozaru ministriju pieteiktajām prioritātēm.
Cita starpā tika norādīts, ka, ņemot vērā darbaspēka nepietiekamību Latvijā, kā arī reģistrēto bezdarbnieku skaita samazinājumu, Labklājības ministrijai nepieciešams pārskatīt bezdarbnieku pabalsta politiku un sagatavot attiecīgus grozījumus likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumā. Tādējādi bezdarbnieku pabalstu politikas pārskatīšana fiskālo telpu 2020.gadā uzlabo par 12 miljoniem eiro.
???
.
nuja