"Finansējums tika piešķirts ar nosacījumu, ka tas nav finansējums aģitācijai par vienu vai otru viedokli, bet gan tam, lai izskaidrotu referenduma būtību, kā arī aicinātu cilvēkus piedalīties referendumā, kas ir normāla demokrātiskas sabiedrības pazīme," sacīja Grūbe.
Padome pēc referenduma vērtēs, cik atbilstoši nauda iztērēta.
Iepriekš valdība atbalstīja finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā 26 352 latu apmērā, no tiem Latvijas Radio – 10 157 latus, bet Latvijas Televīzijai – 16 195 latus.
Grūbe norādīja, ka sabiedriskā medija misija ir informēt vēlētājus, lai viņi varētu noformulēt savu nostāju 18.februārī gaidāmajā tautas nobalsošanā.
"Nepārprotami, ka medijiem ir jāieņem pozīcija, ka referendumā ir jāpiedalās. Protams, ka ir jārespektē arī cilvēku vēlme nepiedalīties, bet, ja jau reiz esam izvēlējušies demokrātisku ceļu, tad aicinājums piedalīties ir pamatots," teica NEPLP pārstāvis, lūgts vērtēt sabiedrisko mediju raidījumus par tautas nobalsošanu.
Uz jautājumu, vai medijiem būtu jāieņem kāda konkrēta nostāja valodas jautājumā, Grūbe atbildēja, ka pašlaik likums nenosaka nekādus aizliegumus aģitācijai.
"Papildu nauda tika piešķirta ar nosacījumu, ka nedrīkst aģitēt par labu vienam vai otram viedoklim, bet tas, kā tiek veidots autorraidījums, jau ir raidorganizāciju kompetencē, un tām jādarbojas atbilstoši likumam," paskaidroja Grūbe.
NEPLP pārstāve Aija Dulevska-Cālīte sacīja, ka līdz šim viņa nav redzējusi nevienu mērķtiecīgu raidījumu, kurā aicinātu balsot pret Satversmes grozījumiem.
"Sabiedriskais medijs ir redakcionāli neatkarīgs un izvēlas tos, ko aicina uz intervijām. Manuprāt, ir jānošķir jautājums, ka šis ir referendums par konstitucionāliem pamatiem. Vai sabiedriskais medijs varētu aicināt aktīvi balsot pret tām vērtībām, kas ir valsts pamatā, es nedomāju, ka medijs tādā gadījumā veiktu savu pienākumu," par raidījumu saturu norādīja Dulevska-Cālīte.
Pēc viņas vērtējuma, sabiedriskajos medijos pietiekami izskanējis arī pretējs viedoklis. "[Vladimiru] Lindermanu esmu biežāk redzējusi nekā kādus latviešu politiķus," viņa minēja.
Jau vēstīts, ka 18.februārī notiks tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu un nosakot, ka arī pašvaldībās darba valoda ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.