Jaunākajā SEB bankas Baltijas mājsaimniecības finanšu apskatā atklāts, ka Igaunijā un Latvijā strādājošo ienākumi pārsnieguši pirmskrīzes līmeni. Banku eksperti uzsver - strādājošo pirktspēja par dažiem procentiem pat pārsniedz 2008. gada līmeni, turpretim darbiniekus pārstāvošās organizācijas par secinājumiem rausta plecus.
"Lielākās strādājošo kategorijas, piemēram, izglītības un medicīnas darbinieki, pirmskrīzes līmeni vēl tikai gaida. Ja tic valdības solījumiem, to varētu sasniegt tikai ap 2020. gadu, pagaidām mums nav liela optimisma," Dienai norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis norāda, ka pašvaldībās algas ne tuvu nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni.
SEB bankas Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā atklāts, ka Igaunijai un Latvijai bija nepieciešami seši gadi, lai strādājošo reālie ienākumi pārsniegtu pirmskrīzes ienākumu līmeni. Ņemts vērā arī inflācijas faktors. Lietuvā gan pirktspēja vēl ir zemākā līmenī nekā 2008. gadā. Pērn Latvijā alga pieaugusi par 8%, kas ir bijis labākais rādītājs Baltijas valstīs.
SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis Dienai teic, ka atalgojuma līmenī ir lielas atšķirības atkarībā no nozares.
"Atalgojuma pieaugumu nevar saistīt tikai ar minimālās algas celšanu vai VID aktivitātēm. Ekonomikai attīstoties, aug arī pakalpojumu sektors. Loģiski, ja šajā sektorā ienākumi palielinās, šie uzņēmumi ir gatavi maksāt lielākas algas. Kopš 2008. gada lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumu eksports ir būtiski audzis. Pārtikas un kokrūpniecības pārdošanas apjomi ir ievērojami palielinājušies, pieaudzis eksports," skaidro Rudzītis un piebilst, ka lielu artavu algu izaugsmē ir sniegusi arī nekustamo īpašumu nozare.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 14.maija, avīzē Diena!