Tieši pirms nedēļas NVD rīcībā esošie dati liecināja, ka līdz 21.jūlijam ieskaitot vakcinācijas pret Covid-19 kursu noslēguši 34,49% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt ceturtdienas rītā pieejamie NVD dati liecina, ka līdz 28.jūlijam ieskaitot vakcinācijas pret Covid-19 kursu noslēguši 35,74% Latvijas iedzīvotāju. Aprēķini izdarīti, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par Latvijas iedzīvotāju provizorisko kopskaitu šā gada aprīļa sākumā.
Trešdien Latvijā vakcinācijas pret Covid-19 temps nav būtiski mainījies - diennakts laikā kopumā sapotēti 5506 cilvēki, no tiem 2208 tikuši pie vakcīnas pirmās devas, 2788 - pie otrās, bet 510 personām injicēta Johnson & Johnson (J&J) meitasuzņēmuma ražotā vakcīna, kurai nepieciešama tikai viena deva.
Līdz ar to trešdien vakcinēto cilvēku skaits nedaudz pārsniedz vidējo diennakts rādītāju pagājušajā nedēļā, kas bija 5334, taču tas ir zemāks par pagājušajā trešdienā pret Covid-19 sapotēto cilvēku skaitu, kas bija 7258.
NVD statistika par pēdējām dienām vēl varētu mainīties uz pozitīvo pusi, jo ne visi mediķi datus par savām veiktajām vakcīnām ievada vienotajā datubāzē tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts - bieži tas tiek darīts pat ar vairāku dienu nobīdi. Piemēram, trešdienas rītā NVD rīcībā bija dati par 5084 otrdien vakcinētiem cilvēkiem, bet ceturtdienas rītā, datus aktualizējot, šis skaitlis ir palielinājies par 491 jeb līdz 5575.
Kopumā gan redzams, ka vakcinācijas pret Covid-19 temps joprojām vairākas reizes atpaliek no maija beigām, kad, uzstādot rekordus, vienā nedēļā vidēji dienā tika sapotēti vairāk nekā 16 600 cilvēku.
Trešdien Latvijā vakcinēšanā pret Covid-19 iesaistījusies 161 ārstniecības iestāde. Visaktīvākie potētāji bijuši Veselības centru apvienības, Veselības centra 4 un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas mediķi, kuri savakcinējuši attiecīgi 1033, 452 un 324 cilvēkus.
No visiem trešdien poti pret Covid-19 saņēmušajiem lielākā daļa bijuši cilvēki, kuri neietilpst nevienā prioritāri vakcinējamajā grupā. Sapotēti arī 749 seniori vecumā virs 60 gadiem un 251 persona ar hroniskām slimībām, bet pārējo sabiedrības grupu pārstāvji vakcinēti mazāk.
28.jūlijā Latvijā izpotēta 1881 Pfizer/BioNTech ražotās vakcīnas pirmā deva un 2500 šīs vakcīnas otro devu, 327 Moderna vakcīnas pirmās devas un 254 šīs vakcīnas otrās devas, 34 AstraZeneca vakcīnas otrās devas, kā arī 510 J&J vakcīnas devas, liecina NVD dati.
Līdz trešdienai ieskaitot Latvijā kopumā izpotētas 723 869 Pfizer/BioNTech vakcīnas devas, 293 789 AstraZeneca vakcīnas devas, 214 429 Moderna vakcīnas devas un 97 865 J&J vakcīnas devas.
Līdz šim Latvijā kopumā veiktas 1 334 952 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas, tostarp vakcīnas pirmo devu saņēmis 660 351 cilvēks, bet vakcinācijas procesu noslēdzis 674 601 cilvēks. Par vakcinācijas kursu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši AstraZeneca, Pfizer/BioNTech vai Moderna ražotās potes abas devas vai J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.
Atbilstoši CSP datiem, Latvijā 2021.gada aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu līdz šim saņēmuši 34,98% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 35,74% iedzīvotāju. Pilnībā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars nedaudz pārsniedz tikai pirmo poti saņēmušo īpatsvaru, jo J&J vakcīnai nepieciešama tikai viena deva, pēc kuras cilvēks uzskatāms par pilnībā vakcinētu.
Lietošanai Eiropas Savienībā līdz šim ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 - Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca un J&J jeb Janssen.
Pagājušā gada 28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas. Šā gada 3.aprīlī durvis vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu. Savukārt kopš 3.maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19, iepriekš pierakstoties, var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, kopš 17.maija - arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2.jūnija - arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem.