Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.
TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.
Šī nelegālā flote nespētu eksistēt bez palīdzības, jo kuģiem ik pa laikam nepieciešams uzpildīt degvielu. Raidījuma Nekā personīga veiktais pētījums atklāj, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bāzētas kompānijas ar divu tankkuģu – Zircone un Rina – palīdzību nodrošina Krievijas naftas eksporta loģistiku, neraugoties uz sankcijām. Tankkuģu Rina un Zircone darbs, īpaši kuģu degvielas uzpildes operācijas jūrā, laika posmā no 2024. gada jūnija līdz 2025. gada aprīlim ir sasniedzis 286 operācijas, apgādājot ar degvielu 177 kuģus, un 159 no šiem kuģiem kursēja no Krievijas vai devās uz Krievijas ostām.
Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvis, skaidrojot jautājumus par bunkurēšanas pakalpojumu likumīgumu, TV3 raidījumam Nekā personīga norādīja, ka, "ja šādi kuģi ir iekļauti Krievijas ēnu flotes sarakstā, tad ar tiem ir principā aizliegts sadarboties. Tie nedrīkst ienākt Eiropas Savienības valstu ostās. Tiem nedrīkst sniegt nekādus pakalpojumus – tehniskos, tai skaitā bunkurēšanas, pakalpojumus [..] Ja Eiropas Savienības komersantam ir zināms, ka šis te kuģis pārvadā Krievijas naftu uz trešajām valstīm virs noteiktā, noteiktiem cenu griestiem, tad arī ar šādu kuģi sadarboties nedrīkst".
Raidījumā Nekā personīga tika atklāts, ka zem Kipras karoga kuģojošais, bet Latvijā bāzētais tankeris Zircone aizvadītajā nedēļā atkal ienāca Rīgas ostā un piestāja pie OVI naftas produktu termināļa Rīgas ostā, lai, domājams, uzpildītos ar degvielu. OVI ir atteicies komentēt jautājumus par atgadījumu ar Zircone un rakstiski atbildējis, ka nesniegs informāciju par klientiem vai pārkrautajām kravām. Pētījumā par OVI tiek atklāta šī uzņēmuma saistība ar citiem Rīgas ostā strādājošiem uzņēmumiem un vienu fizisko personu Vladimiru Oderovu.
Kā SIA OVI nonāk "ēnu flotes" bunkurēšanas ķēdē
Vladimirs Oderovs ir cieši saistīts ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību OVI, kurā V. Oderovs ir patiesais labuma guvējs un valdes priekšsēdētājs un kuras kapitāldaļas 100% apmērā pieder citam ar V. Oderovu saistītam uzņēmumam SIA OVI HOLDING, kurā V. Oderovs arīdzan ir valdes loceklis un patiesais labuma guvējs. Vienlaikus V. Oderovs ir arī vairākuma dalībnieks un patiesais labuma guvējs uzņēmumā SIA OVI TOWAGE, kurš, cik zināms, uz līguma pamata ar Rīgas brīvostas pārvaldi sniedz velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā.
No lietuviešu sabiedriskā medija LRT izpētes un no Igaunijas sabiedriskā medija ERR izpētes par Krievijas "ēnu floti" izriet, ka šāda veida degvielas uzpildes operācijām ir nopietns Eiropas Savienības un citu valstu sankciju apiešanas risks.
LRT un ERR konstatēja, ka 2025. gada 21. martā Rina veica degvielas uzpildes operāciju (no kuģa uz kuģi) ar tankkuģi Fotuo (Dānijā, Skāgenas ostā) un nākamajā dienā to bunkurēja kuģis Zircone (tas pats kuģis, kurš piestāja pie OVI naftas produktu termināļa). Vēlāk – 2025. gada maijā – Fotuo tika iekļauts Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes sankciju sarakstos augsta riska kuģošanas prakšu dēļ. Šī epizode skaidri ilustrē risku: kuģi var nebūt sankcionēti to uzpildes brīdī, bet vēlāk var nonākt sankciju sarakstā, un tādēļ jebkura iesaiste šādā degvielas uzpildes ķēdē kļūst par nopietnu reputācijas risku.
LRT norāda, ka, lai gan izpētītajā laika periodā neviens no 177 apkalpotajiem kuģiem nebija sankcionēts uzpildes brīdī, vēlāk 19 kuģi tika pievienoti ES/ASV/UK sankciju sarakstiem, bet vēl 27 pieminēti OpenSanctions datubāzē kā saistīti ar "ēnu floti" vai sankcionētām vienībām.
Tāpat LRT izpētes gaitā secina, ka, pat neraugoties uz to, ka pieaug ES centieni ierobežot Krievijas "ēnu floti", kuģi Rina un Zircone turpina piegādāt degvielu kuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu, un tas notiek "bez iejaukšanās", jo sistēmā pastāv atļautas procedūras un izņēmumi.
Tādējādi ar Oderovu saistītais uzņēmums OVI tiešā veidā ir iesaistīts Krievijas "ēnu flotes" apkalpošanā. Neskatoties uz minēto, cik zināms, V. Oderova uzņēmumi, tajā skaitā SIA OVI TOWAGE, turpina strādāt Rīgas ostā un apkalpot Rīgas ostā ienākošos kuģus.
Vienlaikus OVI un V. Oderovs saistīti arī ar pārkāpumiem vides tiesību jomā. Valsts vides dienests (VVD) 2022. gadā konstatēja pārkāpumu SIA OVI Rīga darbībā, proti, SIA OVI Rīga nelikumīgi pieņēmusi bīstamo atkritumu kravu no Polijas – atkritumi ar kodu 160708 (naftas produktus saturoši atkritumi) tika ievesti no Polijas bez atbilstošām atļaujām un uzglabāti OVI Rīga objektā Rīgā. Šī rīcība klasificēta kā nelikumīgs atkritumu sūtījums un bija viens no trim šādiem gadījumiem, ko Latvijas iestādes identificēja 2022. gadā pārrobežu atkritumu kontroles ietvaros.
Tāpat 2022. gadā Valsts vides dienests konstatēja, ka ķīmisko vielu uzglabāšanas uzņēmums SIA OVI Tvaika ielā Rīgā izmanto rezervuārus, kas nav iekļauti tam izsniegtajā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā. Kopumā naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas uzņēmums vielu uzglabāšanai izmanto 52 tvertnes jeb rezervuārus, no tiem 21 tvertnes darbību VVD uzdevis apturēt.
VVD norāda, ka uzņēmums, izmantojot uzglabāšanas rezervuārus un nesaņemot tiem paredzētu vides atļauju, radījis vides piesārņojuma un potenciālas rūpnieciskās avārijas risku. Atļaujā neiekļautajām tvertnēm nav izvērtēta to darbības atbilstība vides aizsardzības prasībām. Uzņēmumam tika uzdots pilnībā iztukšot noteiktās rezervuāru grupas (21 tvertni) no tajos uzglabātajām ķīmiskajām vielām, atvienojot tos no tehnoloģisko iekārtu (sūkņu, rezervuāru, cauruļvadu u. c.) sistēmas un atverot to tīrīšanai un apkopes vajadzībām paredzētās lūkas.
Kā Diena izpētījusi jau iepriekš, pats V. Oderovs savulaik bijis iesaistīts vairākās krimināllietās. V. Oderovs 2008. gadā stājās tiesas priekšā divās krimināllietās – vienā krimināllietā apsūdzībās par kukuļdošanas organizēšanu Aizsardzības ministrijas amatpersonai (šajā lietā apsūdzēta arī viņa dzīvesbiedre), kā arī atkārtotā kukuļdošanā. It kā ar to būtu par maz, degvielas tirgotājs savulaik bija apsūdzēts arī apjomīgajā naftas kontrabandas krimināllietā, kas popularitāti ieguva tieši pēc laikraksta Diena publikācijām. Lietas materiāli, kā bija izpētījusi Diena, liecināja, ka kontrabandistus "piesedzis" Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs.
Rīgas brīvostas likuma 12. pantā tiek paredzēts, ka pretendēt uz līguma noslēgšanu ar ostu var komersants, kura dibinātājiem, dalībniekiem, valdes locekļiem un padomes locekļiem ir laba reputācija.
Arī Ostu likuma 18. pantā ir noteikts, ka Rīgas brīvostas pārvaldei, slēdzot līgumus par komercdarbību ostā, jāievēro priekšnoteikums, ka komercsabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem jābūt ar labu reputāciju un stabilu finansiālo stāvokli.
Ņemot vērā šos publiski zināmos faktus par V. Oderovu, rodas jautājumi par V. Oderova un ar viņu saistīto uzņēmumu reputāciju. Kā tas izriet no likuma, darbībai ostā jābūt īpaši augstiem reputācijas standartiem. Tādēļ Dienas izpētītie apstākļi neizbēgami liek apšaubīt, vai V. Oderovam un ar viņu saistītajiem uzņēmumiem būtu jādod tiesības strādāt Rīgas ostā.
Rūpīgi pārbauda katru
Saistībā ar šo tēmu Diena uzrunāja vairākas amatpersonas, lūdzot atbildēt uz virkni jautājumu, – satiksmes ministru Ati Švinku, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju Kasparu Briškenu, kā arī Finanšu ministrijas valsts sekretāri, Rīgas brīvostas valdes locekli Baibu Bāni. Vienīgā, kura atrada laiku atbildēt uz Dienas jautājumiem, bija B. Bāne.
Saistībā ar jau minēto par TV3 raidījuma Nekā personīga konstatēto, ka šī gada novembrī kuģis Zircone, kura lielākā daļa klientu ir Krievijas "ēnu flote", piestāja Rīgas ostā pie SIA OVI termināļa, lai uzpildītos ar kuģu degvielu, jautāta, kā Rīgas brīvosta izvērtēja šo gadījumu un kāda informācija tika pieprasīta termināļa operatoram vai kuģa Zircone pārstāvjiem, B. Bāne norādīja, ka kuģu apkalpošana Rīgas ostā notiek pēc vienotas kārtības, ko nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi. Tā attiecas uz ikvienu kuģi neatkarīgi no tā izcelsmes vai kravas. Pirms kuģis drīkst ienākt ostā, tam jāsaņem triju valsts institūciju – Krasta apsardzes dienesta, Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta – atļauja. Tikai pēc šo iestāžu pozitīva atzinuma ostas kapteinis var dot kuģim atļauju pietauvoties konkrētā piestātnē.
Visa informācijas apmaiņa starp institūcijām un ostas kapteini notiek elektroniskajā sistēmā SKLOIS. Tas nozīmē, ka katra kuģa ienākšana ir caurskatāma, dokumentēta un iespējama tikai tad, ja visas prasības ir izpildītas.
Bez šīs procedūras nevienam kuģim nav iespējams ienākt Rīgas ostā, skaidroja B. Bāne.
Savukārt jautāta, vai ir atbalstāms tas, ka Rīgas ostā strādā (sniedz velkoņu pakalpojumus) komersants SIA OVI TOWAGE, kura dalībnieks un patiesā labuma guvējs ir V. Oderovs, kurš ir arī SIA OVI patiesais labuma guvējs un kurš operē termināli, kas bunkurē Krievijas "ēnu flotes" kuģus, B. Bāne norādīja: "Rīgas brīvostas pārvaldē ikviens sadarbības partneris tiek izvērtēts atbilstoši Ostu likumā un Sankciju likumā noteiktajām prasībām. Šī kārtība attiecas uz visiem komersantiem bez izņēmuma. Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldei pieejamo informāciju konkrētais patiesais labuma guvējs Vladimirs Oderovs nav iekļauts nevienā starptautisko sankciju sarakstā."
Jautāta, vai viņa nesaskata šādu uzņēmumu SIA OVI TOWAGE un SIA OVI reputācijas riskus un vai šādu uzņēmumu darbība Rīgas ostā nerada reputācijas riskus pašai Rīgas ostai, B. Bāne norādīja, ka Rīgas brīvostas pārvalde reputācijas riskus uztver nopietni un jebkuri lēmumi par uzņēmumu darbības ierobežošanu ostā var balstīties tikai uz skaidriem likuma kritērijiem. "Atbilstoši Ostu likuma un Sankciju likuma prasībām visi sadarbības partneri tiek pārbaudīti pēc vienotiem likumu kritērijiem. Vienlaikus uzraugām situāciju un turpinām izvērtēt informāciju, lai savlaicīgi reaģētu, ja parādītos jauni juridiski riski," viņa pauda.
Uz jautājumu, vai Rīgas brīvosta no termināļiem, tostarp no SIA OVI, pieprasa konkrētus pierādījumus par klientu kuģu riska profilu (apdrošināšana, īpašnieku struktūra, cenu griestu ievērošanas indikatori u. c.), B. Bāne norādīja, ka kuģu risku izvērtēšana pirms to ierašanās ostā ir valsts kompetento iestāžu atbildība. Tieši šīs iestādes pieprasa un izvērtē dokumentus, kas apliecina kuģu atbilstību prasībām. Rīgas brīvostas pārvalde var izsniegt kuģim atļauju apmeklēt konkrētu piestātni tikai pēc tam, kad visas kompetentās iestādes SKLOIS sistēmā ir sniegušas pozitīvu atzinumu.
Tāpat viņa norādīja, ka Rīgas brīvostas pārvaldei ir izstrādāta un tiek stingri ievērota sankciju pārvaldības kārtība, kas nosaka, kā ostas pārvalde identificē un novērš iespējamos sankciju apiešanas riskus. Šī kārtība tiek regulāri pārskatīta, ņemot vērā gan starptautisko sankciju dinamiku, gan riskus, kas var ietekmēt ostas drošību.
Savukārt jautāta, vai Rīgas brīvosta uztur kādu riska sarakstu kuģiem/operatoriem ar Krievijas ēnu flotes pazīmēm (piemēram, starptautiski neatzīta apdrošināšana, īpašnieki jurisdikcijās, kas neatzīst naftas cenu griestus) un vai šāds saraksts ietekmē kuģu piestāšanas/operāciju apstiprināšanu Rīgas brīvostā, B. Bāne pauda, ka starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos galvenā kompetentā institūcija ir Finanšu izlūkošanas dienests (FID). Tieši FID ir atbildīgs par sankciju risku uzraudzību, analīzi un nepieciešamības gadījumā sniedz rekomendācijas vai norādes iesaistītajām pusēm, tostarp ostas pārvaldei.
Rīgas brīvostas pārvalde uztur risku vadības sistēmu, kas balstās uz starptautiski atzītas informācijas avotiem. Savā darbā izmantojam Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) reģistrus un datubāzes, kā arī citus starptautiskus un Eiropas līmeņa avotus, kas ļauj identificēt potenciāli riskantus kuģus vai operatorus.
Kuģu piestāšanas atļaujas Rīgas ostā tiek izsniegtas tikai pēc tam, kad visas kompetentās valsts institūcijas ir sniegušas pozitīvu atzinumu SKLOIS sistēmā. Ja kāda institūcija identificē sankciju vai citu risku, kuģis ostā netiek ielaists, norādīja B. Bāne.