Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs otrdien informēja, ka mācību organizēšana no nākamā mācību gada plānota trīs modeļos. Pašlaik uzskatāms, ka no 1.septembra mācības visās izglītības iestādēs Latvijā notiek klātienē un tas ir A modelis, ja epidemioloģiskā situācija ir līdzīga kā tagad.
Valdības atbalstītie grozījumi nosaka, ka arī šajā gadījumā, ja nepieciešams, izglītības procesu, atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam daļēji varēs īstenot attālināti, piemēram, to varēs darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu distancēšanās iespēju, piemēram, koplietošanas telpu piepildījuma un izglītojamo plūsmas organizēšanas un kontroles nolūkā.
IZM norāda, ka šis nosacījums vispārējās izglītības iestādēs attiecināms tikai uz 7.-12.klasi, ņemot vērā izglītojamo vecumposmu un līdzdalību pašvadītā mācību procesā. Attiecīgi profesionālās izglītības iestādēs šāds risinājums iespējams visos kursos un grupās.
Lai sekmīgi īstenotu mācību procesu, izglītības iestādes vadītājam būs jānosaka kārtību par mācību un pedagogu darba organizāciju, tai skaitā jānosaka komunikācijas kanālus ar izglītojamiem un viņu vecākiem.
Attiecīgi izglītības iestādēm, sadarbībā ar dibinātāju, ir jāizstrādā rīcības plāns, ja epidemioloģiskā situācija pasliktinās, un mācības nepieciešams īstenot attālināti lielākā apjomā vai pilnībā tādēļ, ka, piemēram, izglītības iestādei, izglītojamajam vai darbiniekam Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus vai novērojams Covid-19 infekcijas izplatības pieaugums pašvaldības administratīvajā teritorijā, atbilstoši SPKC sniegtajai informācijai.
IZM uzsver, ka, ja SPKC konstatēs saslimšanas gadījumu ar Covid-19, kas būs saistīts ar konkrētu izglītības iestādi, centrs veiks epidemioloģisko izmeklēšanu, tai skaitā nosakot personu loku, kas bijušas ciešā kontaktā ar saslimušo.
Vadoties no epidemioloģiskās izmeklēšanas datiem par Covid-19 izplatības riskiem konkrētajā izglītības iestādē un kontaktpersonu loku, tiks noteikti konkrēti pretepidēmijas pasākumi, tai skaitā, ja nepieciešams, tiks rekomendēts ieviest karantīnas pasākumus izglītības iestādē un uzsākt mācības attālināti. Tāpat, konstatējot nozīmīgu saslimšanas pieaugumu kādā konkrētā administratīvā teritorijā, kas būs saistīta ar izglītības iestādēm, Veselības ministrija rosinās MK pieņemt lēmumu par karantīnas noteikšanu konkrētā teritorijā vai attālinātā mācību procesa ieviešanu konkrētā teritorijā atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma regulējumam.
Valdības atbalstītie grozījumi paredz, ka izglītības iestādes, ja iespējams, neorganizē pasākumus ar plaša mēroga savstarpēju dažādu klašu vai grupu pulcēšanos.
Grozījumi paredz, ka mācību procesa norisē viena klase, grupa, vai kurss, ja jau netiek dalīts grupās, pēc būtības atrodas līdzīgā situācijā kā darba kolektīvs. Tādējādi nav obligāti jāpiemēro distancēšanās prasības, taču izglītības iestādei ir pēc iespējas jāorganizē klašu vai grupu savstarpējo distancēšanos.
Izglītības iestādēm ir jāizvērtē konkrētie apstākļi un riski, lai pēc iespējas mazinātu infekcijas izplatīšanās iespējas, un jāinformē izglītojamie, viņu likumiskie pārstāvji, darbinieki un pakalpojumu sniedzēji par šīm prasībām.
Grozījumi paredz, ka skolā tiek organizēta izglītojamo, viņu likumisko pārstāvju, darbinieku un citu personu plūsma, nepieļaujot drūzmēšanos, pulcēšanos un veicinot iespēju ievērot distancēšanās prasības. Minētais attiecas arī uz dienesta viesnīcu un koplietošanas telpu izmantošanu.
Lai nodrošinātu izglītojamo plūsmu nekrustošanos arī ēdināšanas laikā, IZM rosina to organizēt pēc plūsmu principa. Plūsmas būtu organizējamas tā, lai novērstu kādas vienas konkrētās izglītojamo plūsmas saskarsmi ar citas plūsmas izglītojamiem, kā arī nodrošinātu pietiekamus apstākļus kvalitatīvai roku mazgāšanai pirms un pēc ēšanas, paredz grozījumi.
Ņemot vērā minēto, izglītības iestādēm būs jāplāno, kā efektīvāk organizēt izglītojamo ēdināšanu, tai skaitā paredzot laiku pusdienu pauzēm, roku mazgāšanai un drošai ēdiena sadalei.
Lai mazinātu faktorus, kas apgrūtina operatīvu ēdiena servēšanu, Veselības ministrija ir plānojusi pārskatīt MK noteikumos par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem noteiktās prasības izglītojamo ēdienkartei, samazinot obligāti nodrošināmo ēdienu skaitu. Šādu atkāpi no esošās ēdienkartes noteiktu līdz šā gada beigām.
Tāpat, atsākoties klātienes izglītības procesam, nav plānots pārtraukt pārtikas preču tirdzniecību izglītības iestādēs, ja izglītības iestādes vadība un tirgotājs var nodrošināt to, ka šajās tirdzniecības vietās nekrustojas dažādas izglītojamo plūsmas, kā arī nodrošinot iespēju roku higiēnai pie tirdzniecības vietas, paredz grozījumi.
Pirms organizēt kādas ārpusstundu aktivitātes vai pasākumus, kas nav tieši saistīti ar mācību procesa norisi, izglītības iestādei būs jāizvērtē iespējas nodrošināt piesardzības pasākumu ievērošanu un jāmazina riskus, paredzot distancēšanās un higiēnas prasību īstenošanu, tai skaitā dodot priekšroku aktivitātēm ārtelpās un citās vietās, kur iespējams ievērot distancēšanās nosacījumus.
Grozījumos arī noteikts, ka izglītības iestādē izglītojamajiem un darbiniekiem tiek skaidrots un tie ievēro personīgās higiēnas prasības, kā arī pastiprināti seko līdzi personīgajam veselības stāvoklim. Tāpat atsevišķi izcelts, ka riska grupu personām pastiprināti jāseko līdzi personīgajam veselības stāvoklim un īpaši jāpievērš uzmanība higiēnas un distancēšanās īstenošanai, kur vien tas iespējams.
Vienlaikus skolā jāpiemēro infekcijas izplatības mazināšanai atbilstošs telpu uzkopšanas algoritms.
Kas attiecas uz profesionālo izglītību, tad tur visa veida prakses, tai skaitā kvalifikācijas prakses un darba vidē balstītas mācības uzņēmumos, var notikt klātienē vai attālināti, izvērtējot riskus visām līgumslēdzēju pusēm un nodrošinot operatīvu informācijas apmaiņu. Tāpat papildus prasības netiek izvirzītas, jo personas ievēro prakses vietā un attiecīgajā nozarē jau noteiktās prasības.
Minētā pieeja attiecas arī uz koledžām un augstskolām.
Attiecībā uz speciālo izglītību iepriekš pieminētajos ieteikumos izglītības iestādēm sadarbībā ar Veselības ministriju tiks skaidroti nepieciešamie piesardzības pasākumi, norāda IZM.
Savukārt par studiju procesa norisi augstskolās un koledžās noteikts, ka augstskola vai koledža nosaka iekšējo kārtību un atbildīgos par to, kā konkrētajā institūcijā tiek īstenotas augstākminētās prasības.
Grozījumi paredz, ka, novērtējot savu konkrēto situāciju, augstskola vai koledža nosaka kārtību, kā un kādā apjomā izglītības programmas kursa vai moduļa daļu var īstenot attālināti, lai nodrošinātu studējošiem distancēšanās iespēju, vai gadījumā, ja ārvalstu studējošais ierobežojumu dēļ nevar ierasties klātienē Latvijā, pretepidēmijas pasākumu īstenošanas dēļ, vai pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas augstskola vai koledža, novērojams Covid-19 infekcijas izplatības pieaugums vai saglabājas augsti infekcijas izplatības rādītāji, atbilstoši SPKC sniegtajai informācijai.
Tāpat augstskolai un koledžai ir ne vēlāk kā divas nedēļas pirms akadēmiskā gada sākuma jāinformē ārvalstu reflektanti un studējošie par šo noteikumu prasībām.
Tāpat augstskolām un koledžām noteikts pienākums apkopot informāciju par ārvalstu studentu ierašanās laiku un uzturēšanās vietas adresi kā arī, ja tas ir iespējams, sadarbojoties ar ārvalsts studējošo nodrošināt pašizolācijas iespēju, ja tas ieradies Latvijā, un ja šo noteikumu regulējums konkrētajā situācijā tādu pienākumu ārvalstu studējošajam paredz.
IZM uzsver, ka ieceļojušajam studējošajam ir jābūt rakstveida apliecinājumam no augstskolas vai koledžas, ka viņš ir pilna laika vai apmaiņas studējošais, un viņa studijas attiecīgajā augstskolā vai koledžā notiek klātienē. Attiecīgi otrdien pieņemtie grozījumi paredz atļaut iebraukt caur Eiropas Savienības ārējo robežu pilna laika un apmaiņas studējošajiem, ja augstskola vai koledža ir izsniegusi rakstveida apliecinājumu par studējošā imatrikulāciju un studiju organizēšanu klātienē.
Atbalstītie grozījumi arī paredz, ka vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības izglītojamiem, kuriem ir tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai, ir tiesības attālinātā mācību procesā saņemt šo pakalpojumu līdz 25 stundām nedēļā. Savukārt vispārējās pirmsskolas izglītojamiem - līdz 40 stundām nedēļā.
Atsevišķi pieminēts arī tas, ka pieaugušo izglītības programmās maksimālais personu skaits grupā 50 tiek saglabāts līdz šī gada 31.oktobrim. Tāpat, ievērojot pieaugušo personu auditoriju minētajās izglītības programmās, tām piemēro vispārējās pulcēšanās un distancēšanās prasības, tai skaitā divu metru fizisku distanci.
Pirmsskolas izglītības iestādēm un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vietām grozījumi papildu jaunus nosacījumus neizvirza - tās darbojas jau ierastajā kārtībā, ievērojot vispārējus piesardzības pasākumus.
Noteikumi arī paredz, ka bērnu nometnēs bērnu skaits grupā - ne vairāk kā 30 dalībnieki - tiks saglabāts līdz 31.oktobrim.
Tāpat valdība atbalstījusi normu, kas paredz, ka izglītības iestādes dibinātājam jāveic uzskaite par Covid-19 piesardzības pasākumu rezultātā veidojošos izdevumu pieaugumu vai samazinājumu pret laika periodu no 2019.gada 1.augusta līdz 31.decembrim, ko dibinātājs vai iestāde veikusi no saviem finanšu līdzekļiem.
IZM ieskatā, šāda informācija ļautu objektīvi spriest par Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas ietekmi uz plānotajiem un veiktajiem izdevumiem un pieņemt datos pamatotus lēmumus.
Šie grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā 1.augustā. Detalizētāk iespējamie rīcības modeļi izglītības iestādēs tiks skaidroti ieteikumos par piesardzības pasākumiem un aktualizētajās attālināto mācību vadlīnijās.