Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas bija slēgtas no 22. marta līdz 9. jūnijam, interaktīvo azartspēļu vietnes nestrādāja no 8. aprīļa līdz 9. jūnijam. Nozares pārstāvji norāda – šajā laikā pieauga ēnu sektora daļa nozarē. To Dienai apliecināja arī azartspēļu uzņēmuma Optibet vadītājs Baltijā Dainis Niedra: "Precīzus datus par šo gadu mēs uzzināsim vēlāk, taču tajā laikā redzējām, cik aktīvas kļuva Latvijā nelicencētās azartspēļu vietnes, reklamējot savus pakalpojumus, un cik daudz pieslēgumu šīm vietnēm no Latvijas tika fiksēts tieši šajos divos mēnešos, kad Latvijas licencētajām azartspēļu vietnēm bija liegts darboties."
Līdz ar straujo Covid-19 izplatību atsevišķi politiķi rosina papildu citiem plānotajiem ierobežojumiem atkal aizliegt arī azartspēļu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, taču tādā gadījumā jau šobrīd var droši prognozēt, ka tiks piedzīvota līdzīga situācija kā pavasarī – Latvijas iedzīvotāji atsāks apmeklēt Latvijā nelicencētās azartspēļu vietnes.
"Viss atkārtosies – un, visticamāk, pat vēl lielākā apjomā. Tiem [nelicencētajiem azartspēļu operatoriem], kuri pavasarī šo situāciju izmantoja, jau ir izveidojusies pieredze, un arī azartspēļu spēlētājiem jau ir zināmi kanāli, pa kuriem var pieslēgties šo operatoru vietnēm. Mēs [nozares dalībnieki] esam uzdevuši jautājumus atbildīgajiem dienestiem, kā licencēto operatoru darbības apturēšana ietekmēs pieprasījuma mazināšanos, bet neviens uz to nespēj atbildēt. Jo pieprasījums jau nekur nepazudīs – tas ir tāds, kāds ir, un, ja mēs no tirgus izņemsim ārā licencēto piedāvājumu, tā vietu ļoti ātri aizņems nelicencētais piedāvājums. Šobrīd Latvijā ir licencēti 11 aktīvi interaktīvo azartspēļu operatori, bet nelicencēto operatoru skaits sasniedz daudzus tūkstošus. Un, ja runājam par domēnu bloķēšanu, – uz katru bloķētu domēnu tajā pašā brīdī parādās simts jaunu," uzsver Niedra.
Ekonomists un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka savā pētījumā par azartspēļu nozari secinājis, ka nelegālais interaktīvo azartspēļu tirgus apjoms Latvijā 2019. gadā bijis 38% jeb vairāk nekā 33 miljoni eiro. No šī apjoma valsts budžetā netika nomaksāti aptuveni septiņi miljoni eiro. Savukārt legālās interaktīvo azartspēļu nozares pienesums Latvijas valsts budžetam 2019. gadā bijis aptuveni 12 miljonu eiro.
Niedra atzīst, ka politiķi, paužot aicinājumu slēgt licencēto azartspēļu biznesu, patiesībā nepiedāvā konkrētu risinājumu, kā novērst gaidāmo pieprasījumu nelegālajā tirgus sektorā. Līdz ar to jārēķinās, ka Latvijas azartspēļu cienītāji meklēs un atradīs sev vēlamo pakalpojumu nelicencēto operatoru vietnēs un rezultātā par pakalpojumu maksātā nauda no valsts aizplūdīs, bet valsts budžets zaudēs nodokļos neiekasēto. "Var jau būt, ka arī šādos populistiskos aicinājumos ietvertā ideja pati par sevi nav slikta, taču šajā gadījumā jau no paša sākuma ir skaidrs, ka tā nav realizējama. Ja tiks liegts azartspēļu pakalpojumus piedāvāt licencētajiem operatoriem, neviens spēlēt gribētājs tāpēc nepārtrauks izmantot šo pakalpojumu. Turklāt – ja tagad paziņo, ka azartspēles ir kaut kas ļoti slikts, kāpēc tādā gadījumā neviens nerunā par va/s Latvijas loto kā azartspēļu jomas dalībnieku? Nez kādēļ šim uzņēmumam ne reizi nav piemērots liegums. Tie ir tādi dubulti standarti," uzsver Niedra.
Latvijas loto neauditētā pārskata dati par periodu no šā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam liecina, ka uzņēmuma neto apgrozījums bijis 20,4 miljoni eiro, kas ir par sešiem miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā periodā, bet neto peļņa šogad pirmajā pusgadā bijusi 5,7 miljoni eiro, kas ir par 2,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gada pirmajā pusgadā.