Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.
Pašdeklarēšanās neļauj secināt, kur patiesībā dzīvo cilvēki – tur, kur deklarējušies, vai kaut kur citur, jo ir gadījumi, kad deklarējušies šeit, bet jau daudzus gadus dzīvo un strādā, piemēram, Īrijā. Tāpat ir jautājums par darba vietu, jo tādu darbu veikšana kā mežizstrāde, ceļu būve, labošana, kā arī kravu pārvadājumi utt. nenotiek tikai vienas pašvaldības teritorijā, raksta Dienas Bizness.
"Padomju laikos šī darba mobilitāte bija ievērojami mazākos attālumos (lielākoties ar dzelzceļa transportu), savukārt pašlaik jau pa dzelzceļu aizsniegusies līdz Koknesei, ar Via Baltica izbūvi – līdz Salacgrīvai un Bauskai," norāda Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis. Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka, piemēram, Jelgavā ir divpusēja darbaspēka migrācija. "Daļa no Jelgavas brauc strādāt uz Rīgu, bet citi – no Rīgas uz Jelgavu," tā Kučinskis. Viņš arī uzskata, ka lielās pilsētas piesaista darbaspēku no apkaimes pašvaldībām.
Galvaspilsētas darbspējīgie spēj aizpildīt vien nepilnus 80% darba vietu. Šā rudens rezonanse attiecībā uz diferencētās maksas ieviešanu galvaspilsētas sabiedriskajā transportā neliecina neko labu par pilsētas tēviem, ne tikai raugoties no iedzīvotāju dalīšanas vietējos un iebraucējos, bet norāda uz nespēju novērtēt, kāds ir reālais darbaspēka sadalījums galvaspilsētā.
Plašāk lasiet otrdienas, 19.novembra, laikraksta Dienas Bizness 4.-5.lpp.!