Nesen tika paziņots Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums lietā "Sprūds un citi pret Latviju", saskaņā ar kuru Latvija šajā tiesvedībā zaudēja. Proti, ECT atzina, ka Latvijas tiesību sistēma nav nodrošinājusi iespēju apsūdzētām personām iespēju sevi pilnvērtīgi aizstāvēt situācijās, kad tiesā tiek lemts par apcietinājuma piemērošanu vēl lietas pirmstiesas izmeklēšanas laikā.
Neatklāj argumentus
Šā gada oktobrī ECT savā spriedumā atzina Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. panta 4. punkta pārkāpumu no Latvijas Republikas puses un secināja: "(..) pirms apcietinājuma piemērošanas sēdēm pie izmeklēšanas tiesnešiem izmeklētāji noraidīja iesniedzēju advokātu lūgumus iepazīties ar lietas materiāliem un jo īpaši ar pierādījumiem, kas pamatoja ierosinājumus par apcietinājuma piemērošanu. Savukārt izmeklēšanas tiesneši un Rīgas apgabaltiesa, pamatojoties uz šo pašu lietas materiālu saturu, secināja, ka ir pamats aizdomām, ka iesniedzēji izdarīja attiecīgos noziedzīgos nodarījumus, tieši atsaucoties uz lietas materiāliem, ar kuriem aizstāvība netika iepazīstināta. Tādējādi šķiet, ka lietas materiālu saturam bija izšķiroša nozīme izmeklēšanas tiesnešu un Rīgas apgabaltiesas lēmumos par apcietinājuma piemērošanu iesniedzējiem līdz tiesas procesam."
Tomēr, lai gan izmeklētājs, izmeklēšanas tiesneši un Rīgas apgabaltiesa bija iepazinušies ar lietas materiālu saturu, precīzs to saturs nebija nodots apsūdzētajām personām vai viņu advokātiem šajā procesa stadijā. Tādējādi ne apsūdzētajām personām, ne viņu advokātiem nebija pietiekamas iespējas apstrīdēt valsts iestāžu secinājumus, un jo īpaši pierādījumus, uz kuriem viņi balstījās, konstatējusi ECT.
Šeit būtiski norādīt, ka jau 2023. gada septembrī Eiropas Komisija aicināja Latviju savos tiesību aktos pareizi iekļaut Eiropas Savienības noteikumus par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā. Savukārt 2024. gada septembrī tika pieņemti grozījumi Latvijas Kriminālprocesa likumā.
Ieradumus nemaina
Taču izskatās, ka praksē Latvijas tiesībsargājošās iestādes neko nemācās un ir gatavas turpināt ignorēt tiesiskumu un nākotnē maksāt ECT piespriestās soda naudas par cilvēktiesību pārkāpumiem pret konkrētām personām.
Piemēram, 2024. gada jūnijā ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes lēmumu pilsonis Valdis (persona ir reāla, bet viņa īsto vārdu redakcija nolēma nepubliskot) tika atzīts par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Ar Rīgas pilsētas tiesas lēmumu Valdim tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, un viņš atrodas apcietinājumā jau vairāk nekā četrus mēnešus.
Pirms tiesas sēdes, kurā tika skatīts jautājums par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu, aizstāvība iesniedza procesa virzītājai rakstveida pieteikumu, lūdzot iepazīstināt aizstāvību ar tiem lietas materiāliem, ar kuriem pamatots procesa virzītājas ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu.
Procesa virzītāja uzrādīja Valda aizstāvjiem lēmumu par viņa atzīšanu par aizdomās turēto, ierosinājumu par apcietinājuma piemērošanu un veikto kratīšanu protokolu kopijas. Papildus tam tiesas sēdē procesa virzītāja aizstāvībai uzrādīja tikai analītiskās izziņas par Valdim piederošas SIA bankas kontiem un Valsts probācijas dienesta pārbaudes aktu. Bet nekādi citi lietas materiāli, kas pamatotu apcietinājuma piemērošanu, ne Valdim, ne viņa advokātam uzrādīti netika.
Lai arī Valda aizstāvība pārsūdzēja izmeklēšanas tiesneses lēmumu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, sūdzībā cita starpā vēršot tiesas uzmanību uz Valda tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo aizstāvība netika iepazīstināta ar tiem materiāliem, kas pamatoja apcietinājuma piemērošanu, tomēr Rīgas apgabaltiesa atstāja Rīgas pilsētas tiesas lēmumu negrozītu.
Ņemot vērā iepriekš minētās ECT atziņas, ir konstatējams, ka Valda aizstāvība līdz šim brīdim ir bijusi nostādīta analoģiskā situācijā ECT nolēmumā minētajai: tās tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, kas pamato apcietinājuma piemērošanu, nav tikušas respektētas, pieļaujot Valda tiesību uz aizstāvību un tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu, skaidro tiesību eksperti.
Šāda prakse ignorē tiesības uz taisnīgu tiesu, apgrūtina aizstāvības iespējas pilnvērtīgi pildīt savus profesionālos pienākumus, kā arī nākotnē draud ar jaunām sūdzībām ECT pret Latviju, zaudējumiem un soda naudām, kas tiks maksātas no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Jāmaina attieksme
Arī zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš viedokļrakstā portālā Delfi norāda, ka ikkatru gadu Latvijas valsts zaudē vairākās lietās ECT. Tas nozīmē, ka no nodokļu maksātāju līdzekļiem nākas izmaksāt kompensācijas cietušajiem, taču vēl skumjāk ir tas, ka ikviens šāds ECT spriedums nozīmē, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieku nezināšanas, paviršības vai apzinātas rīcības rezultātā ir pārkāptas kādas personas cilvēktiesības, un tas nevairo ticību mūsu valsts tiesību sistēmai.
Advokāts uzsver – katra šāda zaudēta lieta ir arī skaidrs un nepārprotams signāls, ka vai nu ir grozāmi likumi, vai arī pārskatāma tiesiskā regulējuma piemērošana praksē. Turklāt likumi ir maināmi, nevis «iespēlējot» kādas izmaiņas likumprojektu otrā vai trešā lasījuma stadijā, bet gan sniedzot sagaidāmā rezultāta pilnu invertējumu, arī no cilvēktiesību ievērošanas aspekta. Pretējā gadījumā gaidāmi arvien jauni zaudējumi ECT, jauni tēriņi no budžeta un jauna pieļauta netaisnība pret kādu cilvēku.
"Tiesībsargājošajām institūcijām ir jāmaina attieksme pret apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu gan vispār, gan tā piemērošanas ilgumam. Visā savā judikatūrā ECT ir atkārtojusi, ka, ņemot vērā gan nevainīguma prezumpciju, gan prezumpciju par labu brīvībai, apcietinājumam ir jābūt izņēmumam, nevis normai un tikai kā galējam pasākumam. Un tas vēlreiz uzsvērts arī ECT spriedumā M. Sprūda lietā, vēršot uzmanību uz to, ka "brīvības atņemšanai ietekme uz cilvēka pamattiesībām ir dramatiska" (tiesa lieto tieši šo vārdu)," pauž S. Vārpiņš.
Bet ko šādā situācijā lai dara tiesneši, ja, no vienas puses, ir ECT nolēmums un arī Saeimas grozītais Kriminālprocesa likums, kas vieš skaidrību attiecībā uz aizstāvības iepazīstināšanu ar izmeklēšanas materiāliem, ar kuriem tiek pamatots apcietinājums, bet, no otras puses, izmeklētāji šīs normas joprojām ignorē, savukārt tiesnešiem likums nav devis sviras, ar kurām šādu rīcību nepieļaut? Tiesību eksperti norāda, ka izeja ir tikai viena – ja tiesneši negrib būt līdzatbildīgi jaunos Latvijas zaudētos ECT spriedumos, viņiem šādos gadījumos atliek prasību pēc apcietinājuma vai tā pagarinājuma noraidīt.