Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā šajās dienās notiek ikgadējā starptautiskā izstāde Transports un loģistika. Tajā piedalījās arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), va/s Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Ēriks Šmuksts un citi loģistikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Dienaskārtībā šogad īpašu vietu ieņēma arī dažādas tikšanās ar Ķīnas pārstāvjiem, tomēr arī Lietuva nesnauda - izstādē kaimiņvalsts dzelzceļa stendā iespaidīgu šovu sniedza trīs izskatīgas vijolnieces, arī biznesa sarunās ar ķīniešiem lietuvieši mēģināja būt tikpat pamanāmi. Kā Dienai norādīja Lietuvas Dzelzceļa pārstāvji, tad pirmie sadarbības protokoli jau esot parakstīti. Tajā pašā laikā Latvijas amatpersonas mierina - šādiem protokoliem neesot izšķirošas nozīmes.
Ķīnas un Baltkrievijas sadarbība uzplaukusi līdz tik eiforiskai stadijai, ka nākotnē Baltkrievijā tiek plānots izveidot īpašu ciematu, kurā varētu apmesties apmēram 200 000 ķīniešu. Mūsu kaimiņi tajā saskata milzu potenciālu rūpniecības attīstībai. Tagad Baltkrievijā tiek būvēts Ķīnas-Baltkrievijas industriālais parks Lielais akmens. Pašreizējā posmā tiks tērēti apmēram 150 miljoni eiro, tomēr kopējo projekta summu varētu nosaukt pat par astronomisku - astoņi miljardi eiro.
Kaut gan darbs pie vērienīgā projekta sākās 2010. gadā, lielākos apgriezienus tas sāk uzņemt tieši šogad. Pavasarī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins bija atbraucis uz Baltkrieviju, lai tiktos ar tās prezidentu Aleksandru Lukašenko, pagājušajā mēnesī Lukašenko tādā pašā nolūkā devās uz Ķīnu. "Šīs tikšanās projektam deva jaunu impulsu. Darbs ir iesācies," teic Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Mārtiņš Virsis.
Zīda ceļa stratēģiskās valstis ir Ķīna, Krievija, Kazahstāna, Baltkrievija, un kā nākamais posms šajā ceļā iecerēta Eiropa. Lielais akmens varētu pavērt iespējas Latvijas dzelzceļam iesaistīties kravu plūsmas apkalpošanā. Tā kā Baltkrievijai nav izejas pie Baltijas jūras, baltkrievi kopā ar ķīniešiem mestos uz vienu roku, to meklējot. Tiesa gan, nav daudz alternatīvu - vai nu Latvijas, vai Lietuvas Klaipēdas osta.
Latvija tikmēr apzina jebkuras iespējas sadarbībai ar tālo Āzijas valsti, un varbūt tieši Zīda ceļš beidzot atdzīvinātu patlaban tik vienveidīgo kravu sortimentu, kas tiek pārvadāts pa Latvijas dzelzceļa sliedēm. Pašlaik par izredzēm, kam paveiksies vairāk - Klaipēdas vai Latvijas ostām, tiek runāts diezgan nekonkrēti. Pirmkārt, Klaipēda Minskai atrodas nedaudz tuvāk par Rīgu. Tas it kā būtu sīkums, tomēr ir daļa no fona, kas ķīniešu acīs Lietuvu padara pievilcīgu. Arī fakts, ka Klaipēdas osta pieder valstij, sarunu procesu padara krietni raitāku, jo nav jāveic lieki soļi, lai plānus saskaņotu, piemēram, ar pašvaldību. Turklāt Lietuvai atšķirībā no Latvijas katrā Zīda ceļa stratēģiskajā valstī strādā transporta atašeji.
Taču tai ir arī savi mīnusi. Piemēram, Latvijai ir tiešais dzelzceļa savienojums ar Krieviju, kamēr lietuvieši kravas var pārkraut tikai caur Baltkrieviju. Kā Dienai stāsta Matīss, tad Klaipēdas osta ir samērā ierobežota. Rīgas un Ventspils ostās brīvas vietas esot krietni vairāk. Tagad svarīgākais jautājums - vai Latvija spēs piedāvāt izdevīgus tarifus?
"Jāsaprot tas, ka starp Ķīnu un Baltkrieviju ir tikai viena - Kazahstānas un Ķīnas - robeža, līdz ar to preces šeit var nonākt daudz ātrāk un ar daudz mazākiem tehniskajiem ierobežojumiem, nekā tas notiek citviet. Baltkrievija var apgādāt gan Rietumeiropu, gan Ziemeļeiropu. Protams, mūsu interesēs ir, lai šīs piegādes Ziemeļeiropai notiktu caur Latviju," teic ministrs.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 8.oktobra, avīzē Diena!