Kopš tā laika partijas valdei bija pagaidu priekšsēdētājs – Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs. Sestdienas kongresā, mainot partijas statūtus, tika izveidotas trīs līdzpriekšsēdētāju vietas, kurās ievēlēja Ijabu, pašreizējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu, kā arī Priekuļu novada domes priekšsēdētāju Elīnu Stapuloni, kura ir partijas pirmais numurs Cēsu novada domes vēlēšanās. Viņa LA pievienojās pagājušā gada oktobrī. Tādējādi jūtama partijas vēlme vadībā redzēt gan Eiropas, gan Latvijas un reģionālā līmeņa lēmējvaras un izpildvaras pārstāvjus.
Simt deputātu 27 novados
Kongresā valdīja sakāpināti optimistiska atmosfēra, gan atzīstot, ka pēc Pūces atkāpšanās krīzes brīdis ir bijis. Taču bija acīmredzams, ka pašreizējais Saeimas deputāts Pūce ietekmi partijā nav zaudējis. Kongresa vadītāja Baiba Bļodniece viņu raksturoja kā partijas "lielo prātu un atmiņu" un "vēsturiskās reģionālās reformas tēvu un īstenotāju." Gan Pūces, gan Jaunupa runās pagājušā gada notikumi tika raksturoti kā uzbrukums partijai, no kura tā esot iznākusi vēl stiprāka, uzņemot jaunus biedrus (Ijabs minēja, ka kopš iepriekšējā kongresa iestājušies 97 biedri). LA startēs 27 novados, vairākos no tiem apvienojoties ar citiem politiskajiem spēkiem, piemēram, Valkas novadā ar Vidzemes partiju pašreizējā mēra Venta Armanda Kraukļa vadībā. Savukārt līdzšinējo sadarbības partneru Kustības Par! vārds gandrīz neizskanēja, lai gan abām partijām joprojām ir kopīga frakcija Saeimā. Pūce atzina, ka tik plaša pārstāvniecība vēlēšanās vēl pirms pusotra gada nevienam nebūtu nākusi ne prātā.
Pašvaldību vēlēšanās LA būs 509 kandidāti, ieskaitot desmit pašvaldību vadītājus, bet partija par mērķi izvirza 100 deputātu ievēlēšanu. Vairākos novados pie LA ir pārgājuši to līdzšinējie domju priekšsēdētāji – ne vien jau minētā Stapulone, bet arī Babītes, Stopiņu, Līvānu novadu mēri. LA iestājās arī Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps, taču viņš ir iesaistīts KNAB rosinātā kriminālprocesā un amatu zaudēja. Jaunups izteicās, ka pēc pašvaldību vēlēšanām partijai jāizveido dome, kurā darbotos visos līmeņos ievēlētie deputāti. Statūtu grozījumi paredz arī Ētikas komisijas izveidi. Pūce pēc vēlēšanām grasās apmeklēt novadus un sola darīt visu, lai iespējami drīz sāktos strauja reģionu attīstība. Ijabs norādīja, ka partijai ir 14 reģionālo nodaļu, no kurām septiņas jaunas. Uzsvars uz reģioniem jaušams arī sauklī Latvijas attīstībai nav tikai Rīga, kas lasāms arī uz partijas mājaslapā izveidotajā veikalā nopērkamajiem suvenīriem. Tiesa, nevajadzētu aizmirst, ka administratīvi teritoriālā reforma (ATR) daudzviet joprojām nav populāra un vēl nav pasludināti spriedumi vairākās par to ierosinātās lietās Satversmes tiesā.
Pārliecības netrūkst
LA kongresā izskanēja pārliecība par partijas straujo izaugsmi un spēku. "Mēs neesam tie, kam plauktā stāv biezi kopotie raksti ar nosaukumu Plāni un ieceres un tieva, tieva burtnīciņa ar nosaukumu Darbi. Mēs koncentrējamies uz darbiem," apgalvoja Jaunups. Viņš arī norādīja, ka visas pašreizējās Saeimas veiktās būtiskākās reformas veiktas ar LA deputātu līdzdalību, un ATR ir tikai skaļākā no tām.
Ļoti augstās domās partija ir arī par savu pārstāvniecību valdībā, kur tai ir divi ministri. Bļodniece, piesakot aizsardzības ministru Arti Pabriku, izteicās, ka "mūsu partija ir esošās valdības motors", bet paša Pabrika ieskatā varot "droši teikt, ka šī valdība lielā mērā balstās uz LA pleciem". Izceļot savas ministrijas nozīmi, Pabriks arī norādīja, ka bez aizsardzības nozares gan premjeram, gan valdībai būtu ļoti grūti pārvarēt Covid-19 krīzi. Viņš izcēla armijas ieguldījumu investīciju piesaistē reģionos un izteicās, ka pēdējos divos gados Aizsardzības ministrija esot ne tikai mazā Ārlietu ministrija, kā to mēdzot saukt tradicionāli, bet arī mazā Ekonomikas ministrija.
Lai gan partijas delegāti tika rosināti iesaistīties diskusijā, tā īpaši aktīvi neveidojās. LA Saulkrastu saraksta līderis Artūrs Ancāns vaicāja, kurš no trim līderiem varētu būt premjera amata kandidāts, bet atbildes lielākoties bija izvairīgas, lai gan Plešs pauda gatavību šo izaicinājumu pieņemt. Ijabs norādīja, ka nebūt ne vienmēr partijas uz vēlēšanām izvirza premjera kandidātus un, ja to dara, ar ļoti lielu varbūtību šie kandidāti par ministru prezidentiem tā arī nekļūst. Viņaprāt, tam ir jābūt kopīgam lēmumam, un pats par to neesot domājis, bet "nekad nesaki nekad".