Kopš darbības sākuma Zemes fonds noslēdzis darījumus par 1,5 miljoniem eiro

Bet līdz 2018.gada beigām fondam jāsāk strādāt vismaz pa nullēm.Ekspertu vērtējumā fonds patlaban tikai daļēji pilda savu lomu, jo, neredzot ekonomisko izdevīgumu, tas neuzņemas sliktā stāvoklī, proti, ilgstoši novārtā atstātu lauksaimniecības zemju sakopšanas veicināšanu. Līdz šim fonds atteicis ļoti daudziem zemju pārdevējiem - no kopumā saņemtajiem 500 piedāvājumiem apstiprināti tikai 10%.Starp piedāvājumiem fondam izdevies izķert un novērst vairākus spekulatīvus darījumus. Taču krietni biežāk zemju pārdevēji ir tādi, kuri paši ar lauksaimniecību nenodarbojas, nevar vai neprot atrast pircēju.  "Liela kategorija ir pilsētnieki, kuri dabūjuši īpašumu mantojumā vai citā ceļā. Viņi jau paši nezina, kas apkārtnē notiek, kam varētu piedāvāt nomāt. Augstākais, viņi sarunā kādu kaimiņu, kurš nopļauj. Tātad būtībā tā nav aktīva lauksaimniecība," klāstīja fonda vadītāja Ina Alksne.Nekustamā īpašuma nozares pārstāvji kritizē fondu par to, ka tas nepērk gadiem nekoptās lauksaimniecības zemes, tāpēc, lai arī Zemes fonds darbojas, tā arī nav skaidrs pamatīgi nolaisto zemju liktenis. Zemes izveides fonda idejas karstākās atbalstītājas, organizācijas Zemnieku saeima eksperts, Mārtiņš Trons pauda uzskatu, ka tas esot tikai laika jautājums, kad fonds sāks vairāk iegādāties arī pamatīgi nolaistās zemes, un zemnieku organizācija to noteikti atbalstīs.Pēc Alksnes teiktā, fonds varētu nopirkt arī vairāk zemesgabalu, bet par daļu nevar vienoties ar pārdevēju par abām pusēm pieņemamiem nosacījumiem. "Tātad pārdevējs atsaka. Savukārt pārējos mēs atsakām. Tie ir tādi, kuri ir ļoti nekopti, aizauguši īpašumi. Tur jāiegulda ļoti lieli līdzekļi, lai atgrieztu, kas jau ir nerentabli. Vai arī konstatē, ka īpašums ir neliels, tas ir viens pats, un apkārtnē nenotiek aktīvā lauksaimnieciskā darbība, saprotam, ka arī nomnieku neatradīsim," teica Alksne.Nomnieki tiek meklēti, lai nopirktos zemesgabalus atgrieztu lauksaimniecībā. Lielākoties viņiem vēl jāveic ieguldījumi zemes kvalitātes uzlabošanā, tāpēc fonds pirmajos gados dod atlaides nomas maksai.Un, pretēji pieticīgajām prognozēm, zeme izrādījusies ļoti pieprasīta. Līdz šim noslēgti teju 40 nomas līgumi, no tiem aptuveni pusē gadījumu īpašumu turpina nomāt iepriekšējie nomnieki. Vēl deviņiem īpašumiem fonds cer atrast nomnieku aprīlī.Iznomātas vidēji lielas platības, sākot no pusotra līdz 55 hektāriem. Līdzīgi kā šī īpašuma pirkšanas cena, arī nomas maksas atbilst vidējam līmenim attiecīgajā reģionā. Ja zemi kāro vairāki, tad priekšroka ir pēdējam nomniekam, pierobežniekam vai jaunam lauksaimniekam, bet pārējos gadījumos ir izsoles. Tajās bijuši gadījumi, kad nomas maksa pieaug dubultā.Līdz šim bijuši tikai divi zemes gabali - Baldones un Krustpils novadā -, kurus fonds sakopis par saviem līdzekļiem. Piemēram, Krustpils gadījumā apkārtējās saimniecības bijušas gatavas ņemt šo īpašumu nomā pie nosacījuma, ja tas ir sakopts.Fonds plāno šogad un nākamajos gados zemju iegādei tērēt vidēji 2-3 miljonus eiro, līdz 2020.gadam apgūstot piešķirtos 14 miljonus eiro.Fonda ietekme Latvijas lauksaimniecības zemju tirgū, vismaz pagaidām, ir niecīga. Pērn ar šīm zemēm veikti 9329 darījumi, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pirms gada, liecina Valsts zemes dienesta dati. Darījumu apjoms bija 154 miljoni eiro, kas ir par 25% mazāk.