Kontrabandu īsteno starptautiskā organizētā noziedzība

Lai gan šajā amatā esat tikai kopš šā gada maija, jūsu CV lasāms, ka muitas jomā darbojaties jau teju 20 gadu. Tomēr – ko esat uzlabojis muitas darbā kopš stāšanās tās vadībā?

Starpposmā vairākus gadus strādāju arī nodokļu jomā. Muitas jomā atgriezos 2016. gadā VID Muitas pārvaldes direktora vietnieka amatā, līdz ar to nebūtu objektīvi stāstīt, cik un ko kardināli esmu mainījis vai uzlabojis pašreizējā amatā, bet runāt par izmaiņām kopumā. Vietnieka amatā manā atbildībā bija muitas kontroles punkti – austrumu robeža, lidosta, ostas, dzelzceļš. Un, ja tagad jāakcentē lietas, ko esam uzlabojuši, tā noteikti ir videonovērošanas sistēma, kurai pieslēgts vairāk nekā 870 kameru, nosedzot visus objektus, kur darbojas muita. Zinu, ka muitai no senākiem gadiem joprojām pielipis stereotips, ka kamerās sper zibens, tad tā tēlaini es varētu teikt – šobrīd esam salikuši tādus kārtīgus zibensnovedējus gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Runājot par infrastruktūru, tostarp tehnisko nodrošinājumu, uzskatu, ka Eiropas Savienības (ES) valstu kopskatījumā mums ir viena no labāk aprīkotajām sauszemes robežām, jo mums pilnīgi visos uz ārējās ES robežas esošajos muitas punktos darbojas skeneri – gan ostās, gan dzelzceļā, gan autotransportam –, un loģiski, ka nākamais solis ir šos skenerus arī maksimāli efektīvi izmantot. Tās ir galvenās pamata lietas muitas ikdienas darba uzlabošanā.

Patlaban notiek būvdarbi muitas kontroles punktos Terehovā, Silenē, Pāterniekos, bet ir skaidrs, ka bieži no idejas, ka to nepieciešams darīt, līdz pirmajai reāli ieskrūvētajai skrūvei paiet gadi. Tas nav ātrs process, kam iemesls ir gan finansējuma atrašana, gan konkursu rīkošana un līgumu noslēgšana.

Tomēr – kādi ir muitas attīstības nākotnes plāni?

Ļoti būtiski ieguldīt resursus, lai nodrošinātu automātisko deklarāciju izlaišanu gadījumā, ja ir zema riska darījumi, preces. Proti, ja viss iepriekš bijis kārtībā un esat atzīts par drošu komersantu, piebraucot pie kontrolpunkta barjeras, tā atveras un varat šķērsot robežu bez papildu pārbaudēm, ekonomējot laiku. Muita par katru darījumu saņem informāciju vairākas stundas iepriekš, pirms konkrētā krava tuvojas robežai, izvērtējam drošības aspektus un iespējamos blakus riskus.

Līdzīgi kā nodokļu maksātāju "baltais saraksts"?

Muitai tāds ir pašai savs – atzītais komersants. Ja iepriekš esam pārliecinājušies, ka komersants ir tiešām uzticams, pat deleģējam viņam daļu muitas funkciju. Taču arī tad, ja neesat vēl iekļauts "baltajā sarakstā", bet muitas skatījumā pārvadātās preces uzskatāmas par zema riska grupu, robežu varēsiet šķērsot bez papildu kontroles. Nenoliedzami, vienmēr pastāv lielāki vai mazāki riski – muita pamatā darbojas pēc riska novērtēšanas principa. Iespējamos riskus palīdz identificēt sistēmas, kas potenciāli aizdomīgā gadījumā signalizē par nepieciešamību veikt dokumentu pārbaudi vai pat kravas fizisku kontroli. Un šajā procesā darbojas gan informācijas analīze, gan arī nejaušās atlases princips.

Tas skar arī labos komersantus?

Protams! Neviens nekad nevar būt drošs, ka viņa krava varēs šķērsot robežu, piemēram, bez fiziskas pārbaudes. Ir noteikts procents kravu, ko sistēma pēc noteikta algoritma fiksē nejaušās atlases procesā. Ja nejaušā atlase nostrādā un labā komersanta kravā atrodam kaut ko nedeklarētu, nemaz tik labs viņš mūsu acīs vismaz kādu laiku vairs nebūs, kamēr atkal pilnībā iegūs muitas uzticēšanos.

Ir gan dzirdētas atrunas, ka ne jau komersants, bet "ļaunais šoferis" mēģinājis nelikumīgi pār robežu pārvest, piemēram, cigaretes. Kāda ir patiesība, grūti spriest, taču mašīnas īpašnieks – komersants – var no tā ciest.

Te gan jautājums, kur šoferis šīs cigaretes ievietojis. Ja krava ir aizvērta un noplombēta, šoferis tur nevar neko papildus bez komersanta ziņas ielikt klāt. Ja kastes ir mašīnas kabīnē – tā jau ir šofera atbildība un komersantu nesodām. Ik reizi šādās situācijās rūpīgi vērtē, vai komersants zināja, vai viņam vajadzēja zināt, vai ne. Un galu galā – kur kontrabanda bijusi noslēpta. Ja rezerves ritenis piepildīts ar cigaretēm, visticamāk, tas tomēr būs šofera pārkāpums.

Muita aizvien ciešāk piegriež skrūves – gan skeneri, gan zibensnovedēji?

Tam visam papildus turpinām modernizēt transportlīdzekļu un konteineru automātisko numuru nolasīšanas sistēmu – tā automātiski nolasa automašīnu numuru zīmes un fiksē robežas šķērsošanas laiku, savukārt pārējās sistēmas reālā laika režīmā izvērtē drošības riskus. Piemēram, ja kādu automašīnu jau gaidām uz robežas, sistēmai nolasot tās numuru, ieslēdzas brīdinājuma signāls. Tāpat tuvākajā laikā nepieciešams uzsākt e-muitas projekta otro kārtu. Muitas informācijas sistēmas izstrādā atbilstoši ES normatīvajiem aktiem, un tas ir absolūti nepieciešams priekšnoteikums, lai mūsu valstī vispār varētu notikt preču tranzīts, eksports, imports.

Vēl ir daudz citu salīdzinoši mazāku lietu. Piemēram, plānojam maksimāli daudz nodrošināt muitniekiem pie apģērba piestiprināmās videokameras. Nenoliegšu, iekšējie, tostarp korupcijas riski, ir augsti muitas kontroles punktos, un ar dažādiem risinājumiem tos cenšamies maksimāli samazināt.

Cik augsti ir korupcijas riski?

Diez vai spēšu precīzi nosaukt riska pakāpi, taču uzskatu, ka tie ir augsti, jo tur ir saskarsme ar klientu, robežšķērsotāju. Riskus gan esam mazinājuši, piemēram, visus importa darījumus muitā var noformēt tikai attālināti – krava var atrasties uz austrumu robežas, bet dokumentus noformē attālināti VID centrālajā ēkā Rīgā. Taču, atgriežoties pie risku iemesliem, manuprāt, tas tomēr ir salīdzinoši zemais muitnieku atalgojums.

Tas kā iemesls korupcijas riskiem bieži piesaukts dažādās jomās. Vai ir ētiski ar zemu atalgojumu attaisnot korupciju?

Tas nav attaisnojums, tas ir risks.

Jums ir problēma dabūt "neriskantus" darbiniekus?

Problēma ir Rīgā vispār dabūt cilvēkus – šobrīd mums ir 25 vakances.

Tas ir Rīgā. Bet reģionos? Atalgojums taču vienāds?