Pilsonība nav dāvana, bet atbildība

Pilsonības piešķiršana par nopelniem valsts labā vai tās interesēs un atņemšana ES dalībvalstīs un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē notiek atšķirīgi. Ir valstis, kur šāds statuss nav paredzēts. Ir tādas, kas neatņem pilsonību. Latvijā nav paredzēts to darīt, ja persona tādā gadījumā kļūst par bezvalstnieku.

Šobrīd portālā Mana balss tiek rosinātas izmaiņas – atņemt Latvijas pilsonību dubultpilsoņiem, bet naturalizētiem pilsoņiem atjaunot nepilsoņa statusu, ja viņi ir notiesāti par smagiem noziegumiem, tostarp spiegošanu, karošanu Krievijas militārajās organizācijās. Lietuvā šāds solis jau sperts.

Gari saraksti

Kopš 1995. gada ik Saeimas sasaukumā ir vesels saraksts ar personām, kam nebija tiesību naturalizēties parastajā kārtībā, bet kuras ieguvušas pilsonību par nopelniem Latvijas labā. Īpaši skaita ziņā izceļas 6. Saeima, kad pilsonību šādi saņēma 149 personas. Lielākoties pilsonība tikusi piešķirta sportistiem, kultūras darbiniekiem, zinātniekiem, uzņēmējiem. Pirmajos četros gados vairākums uzņemto pēc tautības ir krievi (110), ebreji 17, baltkrievi 16, ukraiņi 13, pārējie ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi, liecina Saeimas mājaslapā publiskotā informācija. Bijuši daži gadījumi, kad komisija neatbalsta kādu kandidātu, bet Saeima nobalso par to, piemēram, par sportistiem Oļegu Znaroku un Andreju Bondarenko.

Kā pēdējie pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā uzņemto sarakstā ar Saeimas lēmumu kļuva diriģents Karels Marks Šišons un kinorežisors Boriss Frumins. Savukārt ar likumu tā piešķirta sešām personām, jo tās nevarēja uzņemt pilsonībā par īpašiem nopelniem (šāda likuma norma stājās spēkā no 1999. gada): uzņēmējam Endrū Džonam Džeimam, neiroķirurgam Baselam Jakubam Vahbem, uzņēmējam Džonam Martinam Tallijam, pasniedzējam Bendžaminam Morisam Rotam, rakstniecei Diānai Mejai Mathurai, sportistei Kateržinai Krejči.