Paredzēts, ka no tiem 4,6 miljoni eiro ik gadu būs finansējums no Mediju atbalsta fonda (MAF) programmām. MAF trīs gados ik gadu plānots atbalstīt vismaz 83 projektus.
Plānā norādīts, ka papildu 2025.gadā komercmediju darbības vides uzlabošanai nepieciešami 7,46 miljoni, bet 2026.gadā - 2,45 miljoni.
Ar MAF finansējumu plānots atbalstīt sabiedriski nozīmīga satura veidošanu Latvijas un diasporas medijos, lai 2027.gada otrajā pusgadā ik gadu būtu atbalstīti vismaz 45 projekti.
Iecerēts arī nodrošināt MAF programmā institucionālo atbalstu reģionālajiem medijiem un diasporas medijiem, lai 2026.gada pirmajā pusgadā ik gadu būtu atbalstīti vismaz 25 reģionālie mediji un trīs diasporas mediji.
Tāpat ar MAF finansējumu plānots atbalstīt sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas veidošanu Latgales medijos, lai 2027.gada otrajā pusgadā ik gadu tiktu sniegts atbalsts vismaz desmit projektiem.
Līdztekus plānots ieguldīt komercmediju digitālajā transformācijā, lai 2026.gada otrajā pusgadā būtu izveidoti vismaz deviņi digitāli risinājumi mediju uzņēmumu digitalizācijai. To iecerēts veikt no Finanšu ministrijas (FM) budžeta resora programmas "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējums projektu un pasākumu īstenotājiem". Šim pasākumam papildu 2025.gadā nepieciešami 6,66 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 1,85 miljoni eiro.
Līdztekus mediju digitalizācijai plānots piešķirt finansējumu no Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) budžeta resora 500 000 eiro apmērā ik gadu.
Tāpat no iepriekš minētās FM budžeta resora programmas līdzekļiem plānots stiprināt mediju nozares speciālistu digitālo kompetenci. Šim pasākumam 2025.gadā papildu nepieciešami 800 000 eiro, bet 2026.gadā - 600 000 eiro. 2026.gada otrajā pusgadā jābūt izveidotam vismaz vienam mediju kompetenču centram, norādīts plānā.
Iecerēts arī veicināt audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pēc pieprasījuma (gan Latvijas, gan Eiropas Savienības) sniedzēju ieguldījumu Eiropas darbu veidošanai Latvijā. Lai to paveiktu, 2025.gada pirmajā pusgadā jābūt izstrādātiem likumprojektu grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Filmu likumā.
Savukārt lai veicinātu mediju, tajā skaitā audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma, pakalpojumu piekļūstamību un to radītā satura pieejamību, tostarp personām ar invaliditāti, 2027.gada otrajā pusgadā jābūt nodrošinātai vismaz desmit mediju pakalpojumu piekļūstamībai.
Plānots arī palielināt TV programmu satura pieejamību, nodrošinot subtitrus, lai 2027.gada otrajā pusgadā vidēji TV programmās vismaz 15% no satura tiek nodrošināti subtitri.
Plāns paredz veicināt sabiedrības izpratni par satura tiesisku patērēšanu. Šīm pasākumam kā izpildes termiņš noteikts 2027.gada otrais pusgads, kad jābūt īstenotam vismaz vienam sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumam gadā.
Tāpat paredzēts, ka 2026.gada pirmajā pusgadā jābūt izstrādātam informatīvajam ziņojumam par Latvijas medijiem noteikto reklāmu ierobežojumu efektivitāti, savukārt 2027.gada otrajā pusgadā - normatīvajiem aktiem drukāto mediju izvietošanai mazumtirdzniecībās vietās.
Plānā definētos pasākumi tiks īstenoti piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, norādīts dokumentā.
Kā vēstīts, mediju politikas pamatnostādņu rīcības plāna īstenošanai trīs gados plāno atvēlēt vismaz 208 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Plāns paredz četrus rīcības virzienus - stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa, droša mediju vide, neatkarīga mediju vide un kvalitatīva mediju vide. Savukārt četriem rīcības virzieniem pakārtotie, plāna īstenošanā izpildāmie uzdevumi ir nodrošināt sabiedrisko mediju attīstību, tuvinot finansējuma apjomu Eiropas vidējam, padarot finansēšanas modeli neatkarīgāku un caurskatāmāku, kā arī veicināt dažādu sabiedrības grupu sasniedzamību.
Plāna īstenošanai apzinātais valsts un pašvaldību budžeta finansējums 2025.gadā veido 75 379 058 eiro, 2026.gadā - 66 674 633 eiro, 2027.gadā - 66 674 633 eiro.
Latvijas Mediju politikas pamatnostādnes nosaka valsts mediju politikas pamatprincipus, mērķus, prioritātes un veicamos uzdevumus konkrētā laika periodā, kā arī papildina un turpina citos tematiski saistītos valsts politikas plānošanas dokumentos paredzēto attīstības perspektīvu. Pamatnostādnes veidotas, sinhronizējot tās ar valdības rīcības plāna mediju politikas virzieniem.