"Augsta un it īpaši ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem! Ja uzņēmumi pašlaik nepamatoti ceļ cenas, tas nozīmē, ka nākotnē viņus gaida vismaz līdzvērtīgs algu kāpums, un tas būtiski mazinās viņu konkurētspēju un nākotnē sacensties ar citu valstu uzņēmumiem būs krietni grūtāk," teica Kazāks.
Vienlaikus viņš norādīja, ka atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm šogad inflācijas dinamikā Latvijā būs redzams lūzuma brīdis - inflācijas temps būtiski samazināsies, it īpaši gada otrajā pusē, un gada inflācija atgriezīsies viencipara skaitļa teritorijā. Gada beigās inflācija Latvijā būs tuvāk 4-5%.
"Inflācija ļoti strauji uzšāvās augšā un tagad arī strauji iet lejup," piebilda Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka galvenais elements, kas inflāciju pasaulē velk uz leju, ir energoresursu cenu kritums.
"Baltijā diemžēl inflācijas līmenis ir augstāks nekā daudzās citās eirozonas valstīs, un tam ir vesela virkne iemeslu. Straujākais cenu kāpums visā pasaulē bija Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, un tas pamatā bija energoresursu un pārtikas cenu kāpums. Baltijā šo cenu kāpums bija straujāks nekā eirozonā vidēji. Viens no iemesliem ir ciešāka sasaiste ar Krievijas ekonomiku un lielāka atkarība no tās resursiem. Otrs - Baltija ir relatīvi nabadzīgāka nekā eirozona kopumā, un līdz ar to pārtika un energoresursi aizņem lielāku daļu mūsu patēriņa grozā. Tādēļ arī tad, ja šo preču grupā inflācija būtu līdzvērtīga visā eirozonā, mūs tas skartu vairāk, jo patēriņa grozā šo preču īpatsvars ir lielāks," norādīja Kazāks.
Tāpat viņš sacīja, ka ir vēl virkne citu lietu, kas ietekmē inflāciju, piemēram, Latvijā darba tirgus bija krietni "uzsilis" un līdz ar to bija straujāks algu kāpums - Latvijā vidējais algu kāpums ir 8-10% gadā. Tādēļ ražotājiem pārlikt izmaksu kāpumu uz gala produktu cenām izrādījās vienkāršāk. Ir arī strukturālas lietas, kur ir jāskatās, ko nākotnē varam darīt labāk, piemēram, mūsu uzņēmumi ir relatīvi mazi un nevar izlīdzināt izmaksu kāpumu tik sekmīgi kā lielāki uzņēmumi citās eirozonas valstīs. Iespējams, jautājums ir arī par konkurenci un to, ka tā atsevišķos ekonomikas segmentos nav pietiekami asa un tādēļ uzņēmumiem ir relatīvi vienkārši izmaksu kāpumu pārvirzīt uz patērētāju pleciem.
Kazāks arī atzīmēja, ka regulējamās cenas kāpa strauji, jo mums ir salīdzinoši īsi līgumu termiņi. "Šī paša iemesla dēļ gan es ceru, ka mēs tikpat labi redzēsim cenu kritumu. Līdz šim gan tas ir krietni biklāks, nekā iepriekš redzētais cenu kāpums. Uz to krietni uzmanīgāk būtu jāpaskatās no regulatora puses," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Tāpat viņš uzsvēra, ka pašlaik diemžēl arvien nozīmīgāki kļūst arī citi faktori un inflācija sāk iesakņoties.
"Diemžēl tā ir arī sava veida negausība no uzņēmēju puses, un cenu kāpums atsevišķās jomās ir krietni straujāks, nekā to varētu pamatot ar izmaksu kāpumu. Iespējams, atsevišķi uzņēmēji domā, ka, ja visi ceļ cenas, tad es arī celšu! To redzam arī uzņēmumu peļņas maržās - ekonomika stagnē, neaug, bet uzņēmumu peļņas maržas ir ļoti noturīgas un atsevišķos segmentos pat kāpjošas. Negausība ir daļa no problēmas," teica Kazāks.