Kas notiks ar strīdīgajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā pēc tam, kad Saeima tos pagājušajā ceturtdienā, acīmredzot kļūdaini, izslēdza no dienaskārtības, jo vairākums pārprata, ka tie ir konceptuāli par aizliegumu rīkot ģimnāzijām iestājpārbaudījumus, nevis vienkārši tehniski grozījumi, kas gluži otrādi – ļaus ģimnāzijām vēl tikai šogad to darīt? Vai Saeima varētu atgriezties pie šo likumu grozījumu izskatīšanas un nofiksēt, ka vismaz vēl šogad pēdējo reizi ģimnāzijas drīkst rīkot īpašus iestājpārbaudījumus priekšmetos, kuros 9. klases beidzēji jau kārtojuši centralizētos eksāmenus, kā to rosināja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)? Vai ir iespējams, ka deputāti vienojas šo praksi ļaut arī turpmāk?
Pirmkārt, es biju pārsteigts, ka viens no koalīcijas partneriem (Nacionālā apvienība) lūdza atlikt šo jautājumu, jo pēc būtības mans uzskats bija, ka šie grozījumi jāvirza tālāk, komisijai jāsāk strādāt un jāveic kaut kādi labojumi. Es arī tajā balsojumā ceturtdien apzināti nepiedalījos, jo nepiekritu, ka šie grozījumi jāņem ārā no darba kārtības.
Tā doma ir sekojoša – pašreiz veikt tos tehniskos grozījumus, lai ģimnāzijas varētu īstenot šos iestājpārbaudījumus šogad. Šie grozījumi īstenībā ir jau nokavēti, IZM varēja ar šiem grozījumiem atnākt ātrāk, mēs tos izdarītu un nebūtu šobrīd tā stresa, kas ir. Mēs šodien [intervija notiek pirmdien pēcpusdienā] frakcijas sēdē to apspriedām, un es kolēģus lūdzu arī koalīcijas sadarbības padomē aizstāvēt pozīciju, ka šie grozījumi ir jāvirza uz Saeimas sēdi jau ceturtdien, lai mēs tos varam novirzīt atbildīgajai komisijai un tad tālāk vienoties par šiem iestājeksāmeniem – būt vai nebūt.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 4. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!