Premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) paspārnē ir izveidota darba grupa, lai pārskatītu nodokļu sistēmu. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir norādījis, ka jāizvērtē katra nodokļa efektivitāte. Kādi, jūsuprāt, ir tie kritēriji, pēc kuriem spriest par nodokļu efektivitāti?
Atzīšos, man grūti saprast, kas tieši nodokļu kontekstā domāts ar efektivitāti. Pie premjera izveidotā darba grupa nesen sanāca uz savu pirmo tikšanos. Mans viedoklis par mūsu nodokļu sistēmu ir tāds, ka tā kopumā ir diezgan laba. To arī apliecina dažādi starptautiskie reitingi, kuros tiek vērtēta un salīdzināta dažādu valstu nodokļu sistēmu konkurētspēja. Piemēram, Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksā, kuru veido ietekmīgā domnīca Tax Foundation, Latvija ir starp visaugstāk novērtētajām valstīm. Arī Pasaules Bankas veidotajā indeksā, kas aptver visas pasaules valstis, Baltija ir pirmajā divdesmitniekā. OECD vērtējumā, kur aplūko nodokļu izmaksas investīciju projektos un vidējās likmes, Latvija ierindota septītajā vietā. Tā ka kopumā, kā redzams, mūsu nodokļu sistēma starptautiski ir augsti novērtēta. Protams, ir atsevišķas detaļas, kuras var izmainīt un uzlabot. Ja runājam par nodokļu sistēmas pilnveidošanu, tad jau minētajā darba grupā no Ārvalstu investoru padomes puses izskanēja, ka galvenais fokuss būtu liekams tieši uz nodokļu piemērošanu. Pašlaik tur vērojama zināma birokrātija. Līdztekus, manuprāt, būtu apsverama doma par īpaša nodokļu režīma izveidi jaundibinātiem uzņēmumiem, kas būtu laikā terminēts, piemēram, pirmos divus vai trīs gadus. Mums bija mikrouzņēmumu nodokļu režīms, kas nebija veiksmīgs, jo to izmantoja nodokļu apiešanai. Būtu vērtīgi izveidot jaunu režīmu tikko dibinātiem uzņēmumiem, kuru nevar izmantot nodokļu apiešanai, bet kas palīdzētu uzņēmumu izaugsmei un attīstībai.
Ja runājam par darbaspēka nodokļu slogu, ko īpaši aktualizē darba devēju organizācijas un salīdzina ar abām pārējām Baltijas valstīm, tad es teiktu, ka darbaspēka nodokļu mazināšana noteikti nav starp pirmajām prioritātēm. Latvijas Banka ir veikusi aprēķinus, kas rāda, ka darbaspēka nodokļu sloga pārnese uz patēriņu var būt ekonomikai ar plusa zīmi pie nosacījuma, ja ir zema inflācija un augsts bezdarbs. Patlaban situācija ir pilnīgi pretēja – inflācija ir augsta un bezdarbs, neskatoties uz krīzi, zems. Līdz ar to pašlaik šāda nodokļu sloga pārnese nebūtu ar pozitīvu efektu.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!