"Liela daļa apņemšanos tā arī paliks nodomu līmenī, un vairumam virzienu izmaiņas izrietēs no situācijas budžetā un ekonomikā. Konkrēti valdības deklarācijā minēta vien aizsardzības joma, žoga izbūve, bet pārējais ir izplūdis. Tādēļ lielāka nozīme par deklarācijā ierakstīto būs praktiskajam darbam ekonomikas izaugsmes potenciāla veidošanā," teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Taču valdības tapšanas procesā sludinātās prioritātes par tarifiem, procentu likmēm un pārtikas inflāciju, kaut jautājumi aktuāli, signalizē par riskiem iestigt populismā, un būtisku ilgtermiņa strukturālu jautājumu risināšana var palikt novārtā.
Deklarācijā ir vien atsevišķi konkrēti punkti un termiņi norādīti tikai tiem darbiem, kuru izpildei jau ir iestrādes un kuri jānoved līdz galam. Jautājums, kādas būs konkrētās prioritātes, paliek.
Attīstīs kapitāla tirgu
"Lai arī norādītie darbības virzieni nerada iebildumus, joprojām jautājums par galvenajām prioritātēm, kurām tad pastiprināti valdība ķersies klāt, paliek. Vairākums norādīto prioritāšu pieprasa pastiprinātas investīcijas, birokrātiskos resursus, lai tās izkustētos no stagnācijas. Vairumam norādīto virzienu resursu nepietiks, bet, izdalot vienmērīgi, pārmaiņu būs maz vai nemanāmas," uzskata ekonomists. Turklāt pirmie rezultāti drīzāk parādītos nākamās valdības darba laikā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 21. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!