Ar Bērnu slimnīcas fonda (BSF) atbalstu Sofija palīdzību tagad saņems Polijā, turklāt par operāciju maksās valsts. Kurā pusē ir taisnība un kas ir patiesais konflikta iemesls, nav tik viegli izšķirt, taču secinājumus izdarīt var jebkurā gadījumā - vecākiem nereti trūkst zināšanu, lai izvērtētu, vai piekrist sadarbības nosacījumiem. Izmisumā var pieņemt arī nepareizos lēmumus, kas situāciju var tikai sarežģīt.
Par Sofiju sabiedrība plašāk uzzināja janvāra vidū, kad labdarības organizācija Snowflake Children lūdza meitenei palīdzēt ar ziedojumiem. Viņai ir deviņi gadi, bet kopš 2013. gada, kad meitenītei diagnosticēja audzēju kreisajā nierē, viņa pārcietusi 55 ķīmijas terapijas, un tagad nepieciešama vēl operācija. Toreiz paziņojumā tika teikts, ka atbildīgās institūcijas joprojām domā par valsts finansējuma piešķiršanu operācijai ārvalstīs, taču Sofija un viņas vecāki vairs nevēlas ilgāk gaidīt. No klīnikas Ķelnē saņemts rēķins - 40 000 eiro, lai Sofijai veiktu diagnostiku un sāktu ārstēšanas pirmo posmu. Pateicoties ziedotāju atsaucībai, nepilnu divu nedēļu laikā tika savākti 28 598 eiro. Taču Sofijas mamma no tālākās sadarbības atteicās - aizdomas radījis līgums, ko prasīts parakstīt pēdējā brīdī. Uz to labdarības organizācija reaģēja, norādot, ka ziedotāji naudu var atgūt, jo Sofija neārstēsies.
Taču palīdzība joprojām ir nepieciešama un ziedots ir ar konkrētu mērķi, tāpēc patlaban tiek risināti juridiskie jautājumi, lai Sofijas rīcībā būtu viņai saziedotie līdzekļi, kuri šobrīd atrodas Snowflake kontā. Pārņemot atbalsta sniegšanu, BSF kopā ar slimnīcas ārstiem jau sazinājies ar vienu no vadošajiem speciālistiem šajā jomā, kurš ir uzņēmies Sofiju operēt, un šobrīd tiek kārtotas formalitātes, lai meitene varētu doties ceļā uz Poliju, Dienai stāsta BSF vadītāja Liene Dambiņa. Par operāciju maksās valsts. Pārējos izdevumus segs no vecāku kontā saziedotajiem līdzekļiem, kā arī no fonda līdzekļiem, kas paredzēti šādiem gadījumiem.
Pie BSF Sofijas vecāki vērsās tieši viņiem piedāvātā līguma dēļ - tas radījis aizdomas. Caur fondu arī piesaistīta juriste, kura norādījusi uz vairākiem riskiem - vecākiem pašiem jāuzņemas lielas finansiālās saistības, viņiem būtu jāpilda ne tikai ārstniecības iestādes norādījumi, kas būtu pieņemami, bet arī biedrības noteikumi. Neskaidrības radījuši arī citi punkti, turklāt aizdomīga bijusi starpniekorganizācijas dalība procesā.
Sofijas un citi līdzīgi gadījumi ļāvuši secināt, ka vecākiem trūkst izpratnes ne tikai par iespējām, ko un kādā kārtībā nodrošina valsts, bet arī par starpniekorganizācijām, ārstēšanās specifiku un iespējām ārpus Latvijas. Juridiskā palīdzība, lai varētu izvērtēt piedāvātos līgumus un palīdzību, šobrīd ir katra vecāka paša ziņā. Protams, daudziem nav juridisko zināšanu, turklāt, vēršoties labdarības organizācijā, cilvēki paļaujas uz godprātīgu attieksmi un neizvērtē piedāvāto līgumu un tajā iekļautos riskus pašiem vecākiem, atzīmē Dambiņa. Vecāki bieži neapzinās arī ārstniecības augstās izmaksas un neprognozējamo ārstniecības gaitu. Var būt situācija, kad ir samaksāts depozīts, taču ārstniecība ieilgst un summa pieaug divkārši, trīskārši. Ja vecākam ir līgums, kurā rakstīts, ka visas pārējās izmaksas būs jāsedz pašiem, viņi nokļūst neapskaužamā situācijā, turklāt līdzekļu trūkuma dēļ var būt apdraudēta arī bērna turpmākā ārstēšana.
Dambiņa atzīst, ka šobrīd pietrūkst speciālista, kurš uz vietas slimnīcā palīdzētu vecākiem izprast situāciju un iespējas, jo, apzinoties lielos riskus, būtu vērtīgi saņemt vismaz vēl vienas, neatkarīgas personas vai organizācijas viedokli par līgumiem un sadarbības formām. Sofijas gadījumā palīdzību, neprasot samaksu, piekritis sniegt juridiskā biroja COBALT zvērināts advokāts Lauris Liepa, tomēr valsts apmaksātu juristu šādiem gadījumiem nav iespējas piesaistīt.
Arī Liepa Dienai uzsver, ka gadījumos, ja līgums ir diskutabls, būtu jāvēršas pēc palīdzības. Viņš norāda, ka šādos gadījumos Advokātu padome būs gatava palīdzēt arī bez atlīdzības. Tomēr cilvēki bieži paraksta līgumus, tos neizlasot vai neiedziļinoties. Attiecībā uz Sofijas gadījumu advokāts piebilst, ka konflikts vēl tiek risināts, taču skaidrs, ka pēc likuma, ja ziedojumi tiek vākti konkrētam mērķim, tie noteikti tam arī jāizlieto.
Visu žurnālistes Annas Strapcānes rakstu Izmisums ievelk pinekļos lasiet trešdienas, 10.februāra, laikrakstā Diena!
Jukums