Kā sanāksmē norādīja Ozols, sākot no marta, pakāpeniski palielinās pedagogu vakanču skaits gan pirmsskolas izglītībā, gan vispārējā izglītībā. Vienlaikus viņš akcentēja, ka pašlaik, veicot dažādus pasākumus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavo jaunus pedagogus dažādās nozarēs. Kā piemēru Ozols minēja darba vidē balstītās mācības, kas uz jauno mācību gadu sagatavoja 72 pedagogus.
Rīgas Domes Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis norādīja, ka lielākoties trūkst pedagogu tādos mācību priekšmetos kā matemātika, latviešu valoda un dabaszinātne. Rīgā ir vairāk nekā 100 pedagogu vakances.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāres padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča norādīja, ka pašvaldības cenšas radošā veidā mazināt pedagogu trūkuma radītās problēmas. Tomēr bieži, cenšoties novērst pedagogu trūkumu, veidojas papildu slodze esošajiem pedagogiem, kas savukārt veicina pedagogu izdegšanu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka 91% pedagoģijas programmu absolventu iet strādāt izglītības jomā. Tomēr vairāk nekā 50% no jaunajiem pedagogiem plāno pārtraukt strādāt skolās, ja nebūs mainīta izglītības sistēma. Tādēļ Vanaga aicināja ne tikai meklēt īstermiņa risinājumus, bet arī nodrošināt ilgstošus risinājumus pedagogu pārslodzei.
Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns izcēla, ka var rasties situācija, ka skolās nevarēs norisināsies noteiktu mācību priekšmetu stundas, jo trūks nepieciešamo pedagogu.
Ozols izcēla, ka šobrīd ātrākais risinājums būtu izveidot mentoru sistēmu, kas nodrošinātu jauno pedagogu vēlmi turpināt ilgtermiņā darbu izglītības iestādēs.