Izvēlētos retais
Lai gan 99% Swedbank aptaujāto Latvijas iedzīvotāju grib, lai viņu bērniem ir labi skolotāji, tikai 13% no viņiem vēlētos, lai par pedagogiem kļūtu viņu bērni. Vēl vairāk - 54% aptaujāto vecāku skaidri norāda, ka saviem bērniem šādu karjeru nevēlētos. Citā aptaujā ar sarakstu, no kura izvēlēties saviem bērniem vēlamākās profesijas, skolotāja karjeru izvēlas vien 6% vecāku, populārāko profesiju starpā izvirzot ārstus, uzņēmējus un arhitektus.
Šie 54% vecāku, kuri bērniem pedagoga karjeru nenovēl, kā galvenos argumentus min lielo stresu, strādājot šajā lauciņā, darba slodzi, zemo atalgojumu, apstākli, ka ar bērniem strādāt ir grūti, un faktu, ka skolotāja profesija sabiedrībā ir zemu novērtēta. Savukārt par labu šādai karjerai vedina argumenti par interesantu darbu, labiem darba apstākļiem, garu vasaras atvaļinājumu un, galvenais, - sabiedrībai doto labumu.
Ļoti līdzīgus argumentus, paskaidrojot, vai paši vēlētos kļūt par skolotājiem, min 18 līdz 19 gadu veci vidusskolēni. Turklāt te aina paveras vēl skumjāka - vien 8% skolēnu gribētu sev šādu karjeru. 82% to neizvēlētos. Arī Zvejas novērojumi un sarunas ar saviem skolēniem liecina, ka vidusskolas audzēkņi nedomā par darbu skolā, šādi sapņi ir vien mazajiem bērniem. To Dienai apliecina arī deviņus gadus vecā Estere, kura mācās Zvejniekciema vidusskolā. Skolotāja darbs ir viņas sapņu profesija - viņa sevi nākotnē redz mācot matemātiku citiem bērniem. Tas ir arī meitenes mīļākais priekšmets skolā, lai gan brīvajā laikā patīkot ķīmija.
Jāatrod īstie cilvēki
Lai skolotāja amatu sabiedrībā novērtētu vairāk, vispirms pašiem skolotājiem jāpaceļ galva un jāapzinās sava vērtība, uzskata Zveja. Patlaban sabiedrība ar attieksmi, ka visu zina labāk par pedagogiem, izglītības darbiniekus savā ziņā ir nospiedusi uz ceļiem. Taču tas latviešiem esot raksturīgi - "labāk zināt", kā sagatavot sportistus, "labāk vadīt" valsti un "labāk prast" mācīt bērnus. Tāpat jāpanāk, ka skolotāju respektē paši skolēni. Taču, ja klases priekšā stāv nomocīts pedagogs, kurš domā, kā pabarot savu ģimeni, tad tas nav tik viegli izdarāms.
Savukārt atsevišķs aspekts, par ko domāt, ir, lai izglītības lauciņu kā savējo izvēlas īstie cilvēki. Tam noteikti piekrīt Iespējamās misijas direktors Mārtiņš Kālis. Atklājot sociālo kampaņu Skolotājs - nākotnes profesija, kuru organizē domubiedru grupa - Iespējamā misija, Swedbank, laikraksts Diena un Latvijas sabiedriskie mediji -, viņš sacīja, ka neatkarīgi no valsts ekonomiskā stāvokļa, kultūras un vēstures ir trīs principi, kuri ir svarīgi labai izglītības sistēmai. Pirmkārt, jāpanāk, ka par skolotājiem kļūst īstie cilvēki. Otrkārt, jāattīsta viņi par efektīviem skolotājiem. Un, treškārt, jāraugās, lai sistēma nodrošina vislabāko iespējamo mācību procesu katram bērnam. Līdz ar to jācīnās ir nevis par to, lai skolotāju profesiju izvēlētos pēc iespējas vairāk cilvēku, bet jācenšas atrast labākos, kuri spēs klases priekšā bērnus aizraut. Savukārt to var izdarīt, ceļot šīs profesijas prestižu.
Kampaņas mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību uz skolotāja lomu un nozīmību, radot pieprasījumu pēc labiem skolotājiem, kas sekmēs pārmaiņas skolotāja profesijas novērtēšanā, prestižā un atalgojumā.