Jūsu amata nosaukumā jau ietverta jūsu darbības specifika – esat reemigrācijas koordinatore. Tātad acīmredzot ikdienā jūsu darbs ir saistīts ar Latvijas cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir aizbraukuši no Latvijas un patlaban dzīvo citās valstīs. Kāda šobrīd ir saikne starp Latviju un mūsu līdztautiešiem ārzemēs? Vai viņi vispār domā par atgriešanos mājās?
Man vispirms jāprecizē, ka man un vēl četriem šīs specialitātes cilvēkiem – reemigrācijas koordinatoriem – pamata uzdevums nav uzturēt klasiskajā izpratnē saikni ar mūsu tautiešiem jeb latviešu diasporu ārzemēs. Mēs sniedzam konsultācijas tiem Latvijas cilvēkiem, kuri pēc kāda ārzemēs pavadītā laika jau ir pieņēmuši lēmumu par atgriešanos Latvijā, un šajā gadījumā es esmu tā speciāliste, kuras uzdevums ir atrast visas nepieciešamās atbildes uz daudzajiem jautājumiem saistībā ar cilvēka vēlmi atgriezties mājās.
Nereti tiek minēts tāds termins kā reemigrācijas plāns – patiesībā šāda plāna Latvijā nav. Mēs esam informācijas sniedzēji cilvēkiem, kuri meklē atbildes uz konkrētiem jautājumiem.
Respektīvi – jūs palīdzat sameklēt visu nepieciešamo informāciju par atgriešanās iespējām tiem cilvēkiem, kuri paši līdz šādam lēmumam ir nonākuši?
Jā. Viena pienākumu sadaļa ir sadarbība ar šādiem cilvēkiem, bet otra daļa ir ziņas nodošana ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, lai gadījumā, ja kāds no viņiem nopietni apsver atgriešanās iespējas, viņš zinātu, ka Latvijā ir pieci cilvēki, kuri var ātri un profesionāli palīdzēt atrast tieši to informāciju, kas ir svarīga. Taču ir būtiski saprast – reemigrācijas koordinatoru uzdevums nav aģitēt ārzemēs dzīvojošos Latvijas cilvēkus braukt mājās – mēs nesūtām apkārtrakstus ar uzsaukumiem par atgriešanos mājās, mēs palīdzam atrast atbildes uz jautājumiem.
Kādas ir galvenās bažas un potenciālie šķēršļi, kas attur Latvijas cilvēkus spert šo nozīmīgo soli – atgriezties mājās? Un, no otras puses, – kuri faktori veicina lēmumu par atgriešanos Latvijā?
Sākšu varbūt ar faktoriem, kuru dēļ cilvēki izlemj atgriezties. Protams, primāri tie ir emocionālie faktori, saikne ar Latvijā palikušajiem radiem, draugiem, paziņām. Tāpat viens no būtiskākajiem faktoriem, kāpēc cilvēki tomēr domā par atgriešanos, ir bērnu nākotne, proti, vecāki grib, lai viņu bērni varētu iegūt izglītību Latvijā, turklāt arī ikdienas dzīves kvalitāte un apkārtējā vide Latvijā tiek uzskatīta par drošāku un draudzīgāku bērniem.
Vēl viens, šķiet, nozīmīgs arguments par labu izvēlei atgriezties ir cilvēciskās sajūtas, ikdienā esot citā valstī: "Vienalga, cik labi es tur jūtos un cik labi ir sadzīves apstākļi, es tik un tā šajā valstī esmu ciemiņš. Es neesmu pamatnācijas iedzīvotājs." Turklāt šādas sajūtas mēdz izjust dažādi cilvēki – neatkarīgi no profesijas un ienākumu apjoma.
Cilvēku izvēli par labu vai sliktu braukšanai mājup ietekmē arī iemesli, kāpēc savulaik cilvēks vispār ir pieņēmis lēmumu un devies darbā un dzīvē ārpus Latvijas. Proti, ir daļa cilvēku, kuri jau sākotnēji uz ārzemēm ir devušies tikai uz noteiktu laiku vai ar noteiktu mērķi, un šādi cilvēki mēdz teikt: "Es nevienu brīdi neesmu pieļāvis domu, ka visu mūžu palikšu dzīvot ārzemēs." Cilvēkam savulaik ir bijis mērķis iemācīties kādas praktiskas zināšanas darbā ārzemēs – tādi pamatā ir cilvēki, kuriem ir kāda biznesa ideja, taču viņiem nav bijušas pietiekamas zināšanas konkrētajā jomā, tāpēc viņi ir meklējuši un atraduši iespēju savu kompetenci palielināt attiecīgajā profesijā ārzemēs. Ir arī cilvēki, kuri pēc skolas beigšanas devušies uz ārzemēm, lai nopelnītu naudu un vēlāk atgrieztos Latvijā.
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 6. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!