Vislielāko finansējumu šiem mērķiem atvēlējušas tādas farmācijas kompānijas kā Bayer, Merck Sharp&Dohme Latvija un AbbVie, liecina Veselības inspekcijas publiskotie dati par 2023. gadu.
Pārsvarā sponsorētas tiek dažādu ārstu un farmaceitu profesionālās un nozares biedrības, taču bieži maksāti arī honorāri ārstiem un apmaksāta to dalība dažādās starptautiskās konferencēs. Starp honorāru saņēmējiem atrodams arī kādreizējais Saeimas deputāts un tagad veselības ministrs Hosams Abu Meri, kā arī lielā skaitā dažādas valsts un reģionālās slimnīcas, kas saņēmušas atbalstu pasākumu rīkošanai un speciālistu apmācībām.
Globālie milži tērē miljonus
Veselības inspekcijā kopumā izdevumus biedrībām, nodibinājumiem un ārstniecības iestādēm 2023. gadā deklarējušas 76 kompānijas, bet tikai septiņas šādus izdevumus jeb atbalstu nav deklarējušas. Apkopojot datus, redzams, ka absolūti lielāko daļu no kopumā deklarētajiem 9,6 miljoniem eiro tērējušas dažas globālās farmācijas kompānijas. Pieci dāsnākie zīmoli bijuši Bayer, Merck, AbbVie, Novo Nordisk un Pfizer. Summas, ko viena gada laikā globālie farmācijas milži ir gatavi ieguldīt dažādās Latvijas veselības aprūpes speciālistu un organizāciju īstenotajās aktivitātēs, ir patiesi iespaidīgas. Piemēram, pirmajā piecniekā pārstāvēto zīmolu kompānijas 2023. gadā mediķu atbalstam atvēlējušas kopumā 4,58 miljonus eiro, bet saraksta Top 10 – 6,45 miljonus eiro.
Piemēram, Vācijā bāzētais farmācijas nozares flagmanis Bayer pagājušajā gadā deklarējis tēriņus ārstniecības personu organizācijām 1,66 miljonu eiro apjomā. Nedaudz pieticīgāks bija Merck Sharp&Dohme Latvija un Merck Serono, kopā atvēlot 1,11 miljonus eiro, AbbVie – 665 107 eiro, Novo Nordisk Latvia un Novo Nordisk Ārvalstu komersanta pārstāvniecība kopā – 682 743 eiro, bet Pfizer Luxembourg Sarl filiāle Latvijā – 458 288 eiro. Daudz neatpaliek arī divi citi zināmākie kovidvakcīnu ražotāji – AstraZeneca ar 423 822 eiro un Johnson&Johnson filiāle Latvijā ar 418 976 eiro. Tikmēr Novartis Baltics pērn dažādām aktivitātēm ārstu kopienā atvēlējis 357 312 eiro, Servier Latvia – 352 420 eiro, bet Roche Latvija – 324 450 eiro.
Kompāniju ietekmi Latvijas tirgū apliecina ne vien izmaksas, kas tiek tērētas ārstu kopienā, bet arī tas, ka, piemēram, ar vienu kompāniju – Novartis – strādājusi vairāku satiksmes ministru padomniece, tagad Eiroparlamenta deputāta un Twitter konvoja dibinātāja Reiņa Pozņaka (Apvienotais saraksts) padomniece Aļona Zandere, kamēr par vienu no Roche sejām Latvijā kļuvusi tagadējā eiroparlamentārieša Mārtiņa Staķa (Progresīvie) biroja vadītāja Rīgas domē Evija Celma.
Vietējie – pieticīgāki
Dāsnāko kompāniju augšgalā dominē dažādu ārvalstu kompāniju zīmoli. Tas gan īpaši nepārsteidz, ja ņem vērā, ka ārvalstu ražotāju tirgus daļas Latvijas zāļu tirgū veido virs 95%. Krietni vien mazākas summas ik gadu ārstniecības organizāciju atbalsta mērķim ir gatavi atvēlēt zināmākie vietējie zāļu ražotāji. Piemēram, Grindeks pērn atbalstam mediķiem un to rīkotajiem pasākumiem atvēlēja 46 350 eiro, savukārt Olpha (agrāk – Olainfarm) – 109 017 eiro, kas ir tieši desmit reizes mazāk nekā, piemēram, jau pieminētais Merck.
Tikmēr, piemēram, Rīgas Farmaceitiskā fabrika un Pharmidea ir starp tiem retajiem Veselības inspekcijas sarakstā, kas šādus izdevumus un atbalstu ārstu kopienai nav deklarējuši vispār.
Dāsni pret visiem
Kopumā 9,66 miljonus eiro no farmācijas uzņēmumiem ir saņēmuši gan ārsti speciālisti, gan valsts iestādes, gan dažādas ar veselības aprūpi saistītās nevalstiskās organizācijas. Analizējot publiski pieejamos datus, redzams, ka lielākoties globālās "farmas" ir dāsni atbalstījušas dažādus mediķiem paredzētus seminārus un cita veida izglītojošus pasākumus. Pagājušā gada sarakstā dominē atbalsts dažādu profesionālo biedrību organizētajām aktivitātēm, piemēram, Bayer 2023. gadā deva naudu Latvijas Onkologu asociācijai, kas no biznesa perspektīvas ir likumsakarīgi, jo uzņēmums ražo virkni pretvēža medikamentu, tādēļ ir maksimāli ieinteresēts tajā, lai Latvijas mediķi primāri izvēlētos šī uzņēmuma ražotos preparātus.
Tāpat pērn farmācijas uzņēmumi ir finansējuši vietējo mediķu dalību gan vietēja līmeņa, gan starptautiskās konferencēs un apmācībās. Summas svārstās no pārdesmit eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem, apmaksājot gan dalības maksu, gan transportu un uzturēšanos. Atbalsta saņēmēju vidū lielā skaitā atrodamas arī valsts slimnīcas. Piemēram, Pfizer apmaksājis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas viedokļu līderu pusdienas kādam neirologam, bet SIA Vidzemes slimnīca saņēmusi atbalstu no GE Healthcare, kas apmaksājusi divas maltītes kādam radiologam.
Savukārt tagadējais veselības ministrs Hosamu Abu Meri (JV), kurš iepriekš bija Saeimas deputāts un deputāts Ropažu novada pašvaldībā, saņēmis atbalstu no SIA Biocodex par izglītojošas lekcijas sniegšanu ģimenes ārstiem. Savā amatpersonas deklarācijā par 2023. gadu ministrs norādījis arī gūtus ieņēmumus no Lotos Pharma, kā arī dažādām ārstniecības iestādēm. 2022. gadā deklarācijā, ko ministrs iesniedzis kā Saeimas deputāts, norādīts, ka līdztekus algai no Saeimas, Ropažu novada pašvaldības un ārstniecības iestādēm ienākumus saņēmis arī no KRKA, Mylan Healthcare un Biocodex.
Tikmēr, piemēram, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS), kura ir arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente, pati nav atrodama sarakstos par atbalsta saņemšanu no farmācijas kompānijām un šādus ienākumus nav deklarējusi arī iepriekšējā gada valsts amatpersonas deklarācijā. Tikmēr viņas vadītā biedrība gan 2023. gadā saņēmusi vairākus tūkstošus eiro no dažādiem starptautiskajiem farmācijas uzņēmumiem Latvijā.
Medikamentu reģistrācijas īpašniekiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem ik gadu ir jāsniedz atskaite par izmaksām, kādas tie ir tērējuši atbalstam biedrībām, nodibinājumiem, ārstniecības iestādēm un farmaceitiskās darbības subjektiem. Tāpat tiem ir jāziņo par pētījumiem un attīstībai izlietotajām summām, kā arī par publikāciju apmaksām speciālistiem. Šī informācija pēcāk ir publiski pieejama ikvienam interesentam Veselības inspekcijas mājaslapā.