Dzīvnieku aizstāvji septembrī iekļuvuši olu ražotnēs Madonā un Daugavpilī. Daugavpils fermā ir 82 000 vistu. Madonā četrās kūtīs ir 140 000. Dzīvnieku tiesību aktīvisti uzskata, ka vistas tiek mocītas. Netiekot ievērotas pat tās labturības prasības, kas noteiktas likumā.
Dējējvistu labturību regulē īpaši ministru kabineta noteikumi. Katrai vistai sprostā jānodrošina 750 kvadrātcentimetru platība. Sprostā jābūt norobežotai ligzdai, kurā vista neatrodas uz stiepļu pinuma. Beigtie putni no sprostiem jāizvāc diennakts laikā.
Dzīvnieku tiesību aizstāvji norāda, ka fermās, vistu sprostos redzami beigti putni, kuri tur guļ jau ilgāku laiku. Sprostos esot savainoti, sakropļoti putni, kuri nevar nostāvēt kājās.
Vistas esot saspiestas sprostos tādā blīvumā, ka lielākā daļa to dabiskās uzvedības ir ierobežota, no tā arī rodas daudz dažādas labturības problēmas.
Balticovo vadība noliedz, ka uzņēmumā pārkāptu vistu labturības prasības. Vistas uzturot atbilstoši likumam. Aktīvisti fiksējuši izņēmuma gadījumus problemātiskākajās kūtīs. To nevarot attiecināt uz visu uzņēmumu. Turklāt ar iekļūšanu ražotnēs aktīvisti varētu būt nodarījuši postu uzņēmumam, jo vistu ganāmpulkam pēc tādas trokšņošanas naktī esot stress, sākas veselības problēmas un krītoties ražīgums.
Balticovo valdes loceklis Kārlis Valdens raidījumam paskaidrojis: "Tur ir 140 000 putnu, Jūs atradāt vienu slimu kāju un trīs nobeigušos dzīvniekus. Tas neliecina, ka tiek pārkāpti kaut kādi noteikumi. Tā nav mūsu paraug novietne, bet minimālās prasības tur tiek garantētas".
Balticovo jau šobrīd veikaliem piegādā arī olas, kas nav ražotas sprostu sistēmā, bet iegūtas no kūtīs un ganībās turētām vistām. Tās ir dārgākas par parastajām olām. Brīvāk turētajām vistām ir lielāks risks inficēties, nepieciešams vairāk medikamentu.
Pārtikas un veterinārais dienests labturības prasību ievērošanu vistu novietnēs pārbauda reizi gadā. Ja konstatē pārkāpumus, tad uzdod tos novērst un pēc laiciņa pārbauda atkal. Abās aktīvistu apmeklētajās ražotnēs labturības pārkāpumi konstatēti arī iepriekš. Uzņēmums maksājis sodus līdz pat 3300 eiro.
Olas, atkarībā no ražošanas veida tiek dalītas trīs kategorijās. Ar pirmo apzīmē tās, kas savāktas no vistām, kam ir iespēja brīvi ganīties norobežotā teritorijā. Ar ciparu divi apzīmē olas, kuru dējējas turētas kūtī, bet ne sprostā. Sprostā turēto vistu olas ir apzīmētas ar trijnieku. Dzīvnieku aizstāvji cer, ka pircēji apdomāsies, pārvarēs taupību un izvēlēsies pirkt mazliet dārgākas olas, kuru dējējas nav cietušas sprostos.
Biedrība Dzīvnieku brīvība nākusi klajā ar aicinājumu nepirkt sprostu olas un parakstīt petīciju pret vistu turēšanu sprostos vietnē www.olucena.lv
KK
tādi esam
Zane