Tieši pirms tik ilga laika 287 dzīvokļi jaunbūvēs Imantas 8. līnijā - starp Zolitūdes staciju un Imantu - uzņēma iemītniekus. Cilvēki, kurus Diena uzrunā ārpus sociālo māju kompleksa pastaigājamies pa blakus esošo veloceliņu Rīga-Jūrmala, atzīst - krāsainās daudzstāvu mājas ievērojuši, taču neesot iedomājušies, ka tie būs sociālie nami. Dažiem pat radusies vēlme painteresēties par dzīvokļu cenām.
Taču sociālās mājas iedzīvotājs Osvalds, atšķirībā no jūsmojošajām pensionārēm, neuzskata, ka sociālais dzīvoklis jaunbūvē ir viņa pilnā loze: "Septiņpadsmit gadu nodzīvoju Čaka ielā - gribu atpakaļ! Te taču nekā nav - pansionāts kaut kāds! Noskaidrojiet, lūdzu, kā es varu tikt vecajā dzīvoklī un kā panākt, lai te nomaina to acu ārsti!" Skarba ir arī uz blakus soliņa sēdošā Tamāra: "Šīs mājas ir uzceltas nomiršanai! Jā! Te izmantoti tādi materiāli, lai mēs visi ātrāk atstieptu kājas! Katru dienu no sienām uz grīdas sabirst bieza celtniecības putekļu kārta vai kaut kāda cita ķīmija, kas nav savienojama ar manu slimību! Man regulāri nākas saukt ātro palīdzību!"
Sociālās mājas Imantas 8. līnijā tapa divus gadus un izmaksāja 16,33 miljonus eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Rīgas dome (RD) projektu īstenoja uz parāda, naudu aizņemoties Valsts kasē, lai gan sākotnēji bija paredzēts kredītu ņemt kādā no komercbankām. Toreiz RD opozīcijas deputāts Juris Viņķelis (Vienotība) vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, ceļot trauksmi par kādu shēmu - Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas pilsētbūvnieks bija sācis sociālo māju būvniecības projekta realizāciju par būvnieku SIA Re&Re piesaistīto kredītu aptuveni ar 12% likmi, kas ir piecas līdz pat desmit reižu vairāk, nekā VK piedāvātā. Deputāts toreiz aprēķināja, ka procentos vien RD nāktos samaksāt komercbankai 15 miljonu eiro. Šāds pārmaksas scenārijs pēc saceltās ažiotāžas tomēr neīstenojās.
Neilgi pēc tam, kad namos jau bija ievākušies īrnieki, atklājies, ka pagrabā hidroizolācijas vietā izmantota tikai melnas krāsas plēve - rezultātā jaunbūvēs vairojies mitrums. Uz sūdzībām nekavējoties reaģējusi Rīgas būvvalde, tāpat arī SIA Rīgas pilsētbūvnieks, kuras būvniecības pārvaldes vadītājs Ilvess Muižnieks portālam Pietiek.com toreiz norādījis, ka "process ir normāls", un aizstāvējis celtniekus, sakot, ka materiālu izmantošanas vadlīnijas noteiktas tehniskajā projektā: "Mūsu un būvnieku uzdevums ir uzbūvēt tā, kā arhitekti, inženieri ir to uzprojektējuši."
Tagad RD apgalvo, ka citi nopietni defekti neesot atklājušies, taču, ja tas notiks, būvniekiem nāksies tos labot par saviem līdzekļiem, jo ēkām ir divu gadu garantija. Patlaban visi jaunie dzīvokļi esot izdalīti, un ar katru klientu tiek slēgts sešu mēnešu īres līgums, ko pagarina, ja īrnieks pildījis saistības un nav mainījies viņa sociālais statuss.
Pašlaik rindā uz sociālajām dzīvojamām telpām ir 1434 personas vai ģimenes, savukārt brīvo pašvaldībai piederošo dzīvojamo platību skaits ir simt astoņpadsmit.
Visu žurnālistes Kristīnas Putincevas rakstu Rīgas mēra sarūpētais kūrorts lasiet piektdienas, 5.jūnija, laikrakstā Diena!
AM.
nu
Kā tad tā?!