Darba samaksa 1.ceturksnī pieauga straujāk privātajā sektorā – par 8,9%, bet sabiedriskajā sektorā tā pieauga par 8,1%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2018.gada sākumā bija par 1,3% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 969 eiro un 957 eiro).
2018.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada atbilstošo periodu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 10,2%, kas bija straujāk nekā bruto samaksas pieaugums. To ietekmēja progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma apmēra izmaiņas. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga par 8%, ko ietekmēja patēriņa cenu kāpums 2018.gada 1.ceturksnī.
Darba samaksa 2018.gadā turpina pieaugt visās tautsaimniecības pamatnozarēs. Gada laikā straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams veselības un sociālā aprūpē – par 15,7%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – par 11,5%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 11,1%, operācijās ar nekustamo īpašumu – par 10,8%, apstrādes rūpniecībā – par 10,6% un būvniecībā – par 10,3 %.
Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šogad 1.ceturksnī darba samaksa pieauga visās nozarēs. Straujāk darba samaksa pieauga farmaceitisko vielu ražošanā – par 23,1%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 15,6%, poligrāfijā – 13,8% un mēbeļu ražošanā – par 13%. Nedaudz mērenāk darba samaksa pieauga gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, kokapstrādē, metālu ražošanā, pārtikas produktu ražošanā un ķīmisko vielu ražošanā.
Ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās strauju darba samaksas kāpumu arī turpmāk. Lai straujais pieaugums nepasliktinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, nepieciešams palielināt produktivitāti. Tas lielā mērā ir saistīts ar investīcijām jaunās tehnoloģijās un cilvēkkapitālā, inovāciju u.c. faktoriem. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2018.gadā darba samaksas straujais kāpums saglabāsies.
He he