Pēdējā laikā bieži tiek runāts par sabiedrības gatavību palīdzēt ar ziedojumiem brīžos, kad valsts atvēlētie resursi ir nepietiekami. Arī jūsu vadītās iestādes pacienti, pateicoties privātiem ziedojumiem, jau vairākus gadus saņem bērnu attīstībai būtiskos dzirdes aparātus.
Es negribētu teikt, ka valsts bērniem nedod neko. Nav tik traki. Taču, ja runājam par aprīkojuma kvalitāti, tad te gan ir atšķirība. Tehnoloģijas mainās, tās ar katru gadu kļūst arvien sarežģītākas un diemžēl līdz ar to arī krietni dārgākas. Budžets un likumdošana īsti netiek līdzi tām tehnoloģiskajām novitātēm, kādas pasaulē nepārtraukti attīstās. Valsts dzirdes jomā nodrošina nepieciešamo minimumu visiem bērniem bez maksas, taču dzirdes aparāti pēc savas tehnoloģijas ir atšķirīgi, kaut ārēji izskatās praktiski identiski. Es parasti lietoju salīdzinājumu ar automašīnām, jo tad cilvēkiem veidojas skaidrāks priekšstats - tas ir kā braukt ar Lamborghini vai Volkswagen. Braukt, protams, var kā ar vienu, tā otru, bet atšķirība noteikti ir milzīga.
Skaņu dzirdēt pēc iespējas niansētāk un precīzāk ir ļoti būtiski, īpaši bērna vecumā, kad vēl nav priekšstata, kā skan valoda. Viena lieta, ja no dzirdētā var aptuveni nojaust vai saprast saturu, taču, lai varētu attīstīt labu runātprasmi, ir perfekti jādzird katru burtu un ikvienu skaņu. Tieši te ir būtiskas šīs ārkārtīgi niansētās tehnoloģiskās opcijas.
Tehnoloģijas ir elitāras, taču mērķauditorija, par ko rūpējas labdarības fonds, ir ģimenes, kas pašu spēkiem neko tādu nevar atļauties.
Elitāras tiešām tikai tādā ziņā, ka tie ir šobrīd jaunākie tehnoloģiskie risinājumi attiecīgajā jomā. Fonda atbalstu saņem ģimenes vai bērnu aizbildņi, kam nav nepieciešamo finansiālo līdzekļu, lai ārsta ieteiktajā laikā pēc vājdzirdības vai tās progresēšanas konstatācijas iegādātos bērnam kvalitatīvu digitālo dzirdes aparātu.
Cik daudz bērniem ik gadu nepieciešama šāda papildus palīdzība dzirdes uzlabošanā?
Dzirdes aparāti ir nepieciešami vidēji diviem līdz trim bērniem uz katriem 1000 dzimušajiem. Pagājušajā gadā šādu bērnu skaits bija 110. Šajā gadā, kas vēl nav beidzies, praktiski ikviens bērns, kurš vērsās pie mums pēc palīdzības, lai saņemtu vēl modernāku un tehnoloģiski pilnvērtīgāku dzirdes aparātu, to arī saņēma.
Minējāt vidējo rādītāju. Vai pa gadiem tie mēdz atšķirties? Ir fiksētas kādas situācijas uzlabošanās vai pasliktināšanās tendences?
Mēs esam vairākus gadus veikuši pētījumus un konstatējuši, ka šie rādītāji ir diezgan konstanti. Ja zinām, cik gadā piedzimuši bērni, pēc pieredzes var izskaitļot, cik varētu būt vājdzirdīgi. Klāt vēl nāk tikpat daudz tādu pacientu, kuriem dzirde pasliktinājusies pēc slimības vai traumas. Tā nonākam pie skaitļa aptuveni 100 līdz 120 bērnu ar dzirdes traucējumiem valstī gadā. Ir bijuši gadi, kad šādu slimnieku skaits pieaug līdz 130, bet tie arī bijuši dzimstības ziņā bagāti gadi.
Kādi ir būtiskākie riski un faktori, kas negatīvi ietekmē bērnu dzirdi?
Dzirdes traucējumu riskam vairāk pakļauti priekšlaikus dzimuši bērni, kā arī tādi, kas uzreiz pēc dzimšanas izslimojuši dažādas infekcijas slimības. Problēmas var radīt atsevišķu medikamentu neatbilstoša lietošana. Dzirde var pasliktināties traumu gadījumos - pavasaros mums daudz pacientu ir sadursmēs vai kritienos traumas guvuši riteņbraucēji. Gripas vai dažādu bērnu infekcijas slimību sekas var būt dzirdes traucējumi.
Visu Romāna Meļņika interviju ar Sandru Kušķi lasiet otrdienas, 16.decembra, laikrakstā Diena!