Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Droši un bez pompozitātes

Šogad skolēnu dziesmu svētki tradicionālajā formātā nenotiks. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tā vietā piedāvā divus scenārijus ar devīzi ''Svētki ir tur, kur esam mēs! Svētki ir tādi, kādi esam mēs!''. Variants A – ierastais svētku veidols – netiks īstenots, bet tiek pieļauts variants B, kas paredz, ka pasākumi tiek rīkoti gan Rīgā, gan reģionos, un C – viss notiek reģionos un pašvaldībās (estrādēs, sporta laukumos, skolu pagalmos). Ir iespējama abu šo variantu kombinācija.

Taču tieši, kā viss notiks, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, IZM nāks klajā 27. maijā, kad arī plānots pieņemt Ministru kabineta lēmumu par svētku norises laiku (2. jūlijs–30. oktobris).

Abos scenārijos tiek ievēroti atļautie pulcēšanās ierobežojumi, dalībnieki piedalās brīvprātīgi, proti, pasākumi notiek, ja ir dalībnieki, pedagogi un ja vecāki piekrīt. Būs samazināts repertuārs, nebūs tradicionālā svētku dalībnieku gājiena un skatītāju, priekšrocība tiek dota TV koncertu formātam. IZM iesaka vienā dienā rīkot tikai vienu pasākumu. Koncertiem lielākoties jānotiek ārtelpās, tikai ar dažiem izņēmumiem, piemēram, koklētājiem un mūsdienu dejai. Kolektīviem jāievēro būs ''sava burbuļa'' stratēģija. 

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) valdības sēdē uzsvēra, ka svētkiem tādā vai citādā formātā jānotiek, jo ir būtiska tradīcijas nepārtrauktība un pēctecība: ''Tas nekādā ziņā nenozīmē, ka tam jānotiek, kā ierasts, – pompozi, grandiozi, ar svētku kulmināciju Rīgā. Skaidrs, ka tādā gadījumā kopības un pacilātības sajūta ir lielāka, taču dalībniekiem ir svarīgi apzināties, ka viņu apgūtais tiek parādīts, izdzīvots, tāpēc svētkiem ir jābūt.''

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) viņai pievienojās, mudinot ''noturēt svētkus'' un atcerēties, ka tā nav ballīte, bet atskaites punkts par padarīto.

Viņš aicināja līdz 27. maijam ''paturēt kāju durvīs'' un tomēr saglabāt Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku numerāciju. 

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka galvenais akcents, kas jānovirza līdz sabiedrības apziņai – tradicionālie svētki nenotiks! Nebūs nekādu koru karu, konkursu, skašu un citu pierastu pasākumu. Viņš arī vaicāja, vai daļu no šīs svētku programmas varētu iekļaut 2023. gadā gaidāmajos vispārējos dziesmu un deju svētkos, un kultūras ministrs apstiprināja, ka šāda iespēja tiek izvērtēta. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) arī pauda, ka šo notikumu nevar dēvēt par dziesmu svētkiem, lai nejauktu sabiedrībai galvu, jo Dziesmu svētku likumā ir ierakstīts, ka tiem jānotiek Mežaparkā, lai gan skaidrs, ka tie tur nenotiks. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) neslēpa bažas, ka, paziņojot par svētku norisi, varētu dot nepārdomātu signālu, ka svētki notiek Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā un notiek svētku gājiens. Viņš mudināja pieņemt lēmumu, ka šo svētku organizācijā iesaistītie un IZM līdz šā gada 27. maijam iesniedz valdībā priekšlikumu, kā šie svētki tiks nodrošināti epidemioloģiski drošā veidā un vai epidemioloģiskā situācija vispār atļaus šos svētkus rīkot. ''Varbūt būs jālemj par pirmajiem pandēmijas dziesmu svētkiem,'' ironizēja Rinkēvičs.

Runājot par šā jautājuma tālāku virzību, Šuplinska informēja, ka 21. aprīlī notiek svētku koordinatoru tikšanās tiešsaistē, bet pēc tam 10.–15. maijā savu vārdu attiecībā uz svētku modeli teiks svētku rīkotāji un mākslinieciskās padomes.

Līdz 10. maijam tiks apzināts potenciālo dalībnieku skaits reģionos un pārskatītas izmaksas (testēšana, ēdināšana, translēšana). 

IZM aprēķini rāda, ka kopējās izmaksas B scenārija gadījumā būtu 4 080 800 eiro. No tiem 540 000 eiro paredzēti atlīdzībai māksliniekiem, tehniskajam un organizatoriskajam personālam, 1,3 miljoni eiro – dalībnieku testēšanai, 828 000 eiro – telpu īrei, mākslinieciskajam un tehniskajam noformējumam, 30 800 eiro – dalībnieku reģistrācijas, uzskaites un kontroles sistēmai, 125 000 eiro – neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, 137 000 eiro – apsardzes, drošības, kārtības nodrošināšanai, 340 000 eiro svētku notikumu atspoguļošanai, video dokumentēšanai un 780 000 eiro dalībnieku ēdināšanai. Svētku organizēšana pēc izstrādātā C scenārija izmaksātu lētāk – 1,32 miljonus eiro. Savukārt C scenārijā no valsts līdzekļiem būtu jāfinansē svētku notikumu atspoguļošana un video dokumentācija, kam būtu nepieciešami 780 000 eiro, bet atlīdzībai mākslinieciskajam, tehniskajam un organizatoriskajam personālam – 540 000 eiro. Pedagogu darba samaksa tiktu segta no budžeta mērķdotācijas.

Pēc IZM statistikas (2020. gada novembra dati), gatavi dalībai svētkiem ir: 370 kori ar 14 000 dziedātāju, 94 instrumentālās mūzikas ansambļi ar 2900 mūziķiem, 977 tautas deju kolektīvi ar 19 000 dejotāju, 135 mūsdienu deju kolektīvi ar 2400 dejotājiem, kā arī 100 folkloras grupas ar 1815 dalībniekiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ārstējam 10 000 pacientu gadā

Par valsts finansējuma politiku un darbu Covid-19 laikā AIWA Clinic direktors Sergejs Ļebedjkovs sarunā ar Rūtu Kesneri.

Atgriešanās ierastajā dzīvē

Pēc pagājušajā nedēļā notikušajiem izmēģinājuma kinoseansiem, brīvdabas koncertiem un teātra izrādes ir nolemts, kā turpmāk noritēs publiskie pasākumi. No 15. jūnija dažādus pasākumus varēs apmek...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas