DP sāktajā kriminālprocesā figurē divi Krievijas pilsoņi - Nacionālboļševiku partijas pēcteces Cita Krievija pārstāvji, kuri 10. jūnijā pārkāpa pār Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzes žogu un kurus tur nekavējoties aizturēja zemessargi -, kā arī odiozais Vladimirs Lindermans. Pēc aizturēšanas medijos sākotnēji tika spekulēts, vai nodarījums varētu tikt kvalificēts kā huligānisms vai pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa panta par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos, taču tad DP nāca klajā ar savu - spiegošanas un terorisma - versiju.
Vispirms DP atklāja, ka ir sākusi kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma nodaļu par noziegumiem pret valsti, bet dienu vēlāk - ka abiem Krievijas pilsoņiem noteikts aizdomās turētā statuss pēc Krimināllikuma pantiem par spiegošanu un mēģinājumu veikt teroristiskas darbības. Pēc DP lūguma abi Krievijas "spiegi un teroristi" Aleksandrs Kurkins un Andrejs Popko ar izmeklēšanas tiesneša Rinalda Silakalna lēmumu tika apcietināti, tam sekoja arī Lindermana aizturēšana, kuram DP noteica aizdomās turētā statusu pēc veseliem četriem Krimināllikuma pantiem kā nozieguma (terorisma un spiegošanas) mēģinājuma atbalstītājam.
Jau uzreiz pēc Krievijas pilsoņu aizturēšanas publiski tika izteiktas šaubas, cik pamatota varētu būt viņu vainošana tieši terorismā un spiegošanā: akcija acīmredzami bija domāta ievērības radīšanai, sētas pārkāpšanai visu acu priekšā tika izmantotas trepes, pie abiem tika atrastas tikai skrejlapas un divi karogi.
Taču ne tikai politiķi, bet pat tiesībsargājošo iestāžu augstākās amatpersonas - tostarp ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš formāli pārrauga DP darbību, - cieta klusu, pret Drošības policijas "spiegošanas un terorisma" versiju publiski neiebilstot.
"Mulsinošās" detaļas par DP virzīto kriminālprocesu, kas amatpersonu līmenī bija zināmas jau iepriekš, Diena atklāja augusta sākumā: izrādījās, ka DP izmeklētājas lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu abiem "teroristiem" velti meklēt kaut norādes uz iecerētu vardarbīgu rīcību, kas Krimināllikumā minēta kā neatņemama terorisma sastāvdaļa. Vēl krietni īpatnāki bija lēmumā minētie argumenti saistībā ar spiegošanu. Kā zināms, Krievijas pilsoņu pārrāpšanos pār bāzes žogu filmēja viņu kompanjons Konstantīns Makarovs, kuru DP darbinieki "nogulēja" tāpat kā šīs akcijas plānošanu, - viņš netraucēti pameta Latviju un pēc tam arī Eiropas Savienības teritoriju.
Tieši Makarovs tad arī, kā teikts DP lēmumā, "iegūtās fotogrāfijas nodeva saviem Nacionālboļševiku partijas biedriem, kuri tās publicēja politiskās partijas Drugaja Rossija mājaslapā".
Taču, tā kā Makarovs nav bijis sasniedzams, DP spiegošanu bija "pierakstījusi" abiem notvertajiem, kuri patiesībā nekādu dokumentēšanu, par piekļuvi internetam nemaz nerunājot, nebija veikuši, bet tikai iekļuvuši militārās bāzes teritorijā, "radot apdraudējuma risku". Tomēr izmeklēšanas tiesnesim Silakalnam šis DP izklāsts šaubas neradīja, un viņš sankcionēja abu apcietināšanu.
Visu Lato Lapsas rakstu DP izgāžas ar "teroristiem" lasiet piektdienas, 18.septembra, laikrakstā Diena!