Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) bija rosinājis aizliegt pārdot tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes personām, kas dzimušas pēc 2007.gada 1.janvāra.
Līdzīgu priekšlikumu bija izteikusi arī Saeimas deputāte Ramona Petraviča (LPV), rosinot aizliegt cigarešu pārdošanu personām, kas dzimušas pēc 2009.gada. Viņas vērtējumā, līdz tam brīdim, kad persona būs sasniegusi 19 gadu vecumu, cigaretes būs pamazām izzudušas, un persona, iespējams pat nezinās, kas tas ir par produktu.
Petraviča skaidroja, ka priekšlikums balstās uz Jaunzēlandes pieeju, kas pamazām vēlas izskaust cigarešu smēķēšanu. Proti, Jaunzēlandē līdz 2023.gada beigām no 6000 līdz 600 tiks samazināts to veikalu skaits, kuriem likumīgi atļauts pārdot cigaretes, kā arī pārdevējam jāpārliecinās, lai tabaka netiek pārdota jaunākai par 2009.gada 1.janvārī dzimušu personu.
Deputāts Gundars Daudze (ZZS) atzīmēja, ka Latviju nevar salīdzināt ar valsti, kas pēc būtības ir sala. Latvija atrodas Eiropas Savienības (ES) kopīgajā ekonomiskajā zonā, un, ieviešot šādus grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, cigarešu skaits nesamazināsies.
"Tās joprojām varēs ievest, jo reālās robežu muitas kontroles ES nepastāv, tādēļ nedrīkst pieņemt likumus, kurus nevar reāli izpildīt", uzsvēra deputāts.
Tuberkulozes un plaušu ārstu asociācijas vadītājs, pneimonologs Alvils Krams uzskata, ka likumu, tostarp grozījumus par pārdošanas aizliegumu no konkrēta vecuma, varēs pieņemt tad, kad Latvijā būs mazs smēķētāju skaits. Šobrīd primārais mērķis ir cīnīties pret bērnu smēķēšanu, lai viņi nekļūtu no tās atkarīgi.
Komisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska (ZZS) skaidroja, ka, noraidot šos divus priekšlikumus, netiek pateikts, ka tie ir slikti. Deputāti pēc būtības un satura tos atbalsta, tomēr pagaidām Latvija nav gatava tam, lai, teiksim, jau no rītdienas aizliegtu visu tabaku. Viņa uzsvēra, ka, lai samazinātu smēķēšanas rādītājus, Latvijai vismaz iekšēji jābūt rīcības plānam, attiecīgi, piemēram, līdz 2030.gadam sasniedzot daudz labākus veselības rādītājus.
"Es ceru, ka šī diskusija ir tikai sākusies un šī nav pēdējā komisijas vai apakškomisijas sēde. Ļoti iespējams, ka nākotnē mēs aiziesim līdz Jaunzēlandes sasniegumiem attiecībā pret veselības rādītājiem, tomēr mums ir nepieciešama sabiedrības izglītošana, diskusija. Jaunzēlandes Veselības ministrija šo diskusiju sāka 2010.gadā, bet jau 2017.gadā pieņēma bezdūmu rīcības plānu, paredzot sasniegt 85% nesmēķētāju skaitu. Tā informēja sabiedrību par tabakas kaitīgajiem produktiem, to ietekmi uz veselību, kā arī izveidoja e-vietni, kurā katrs iedzīvotājs varēja paust savu viedokli, kritiku un atbalstu," sacīja Kozlovska.
Viņa uzsvēra, ka jau šodien jāsāk un jāturpina sabiedrības izglītošana, kā arī jābūt mērķim sasniegt labus rezultātus. Iespējams, Latvija tādus nesasniegs pēc diviem vai trīs gadiem, tomēr varbūt tas notiks līdzīgi kā Jaunzēlandes gadījumā - pēc desmit gadiem, lēsa deputāte.
Kā ziņots, šobrīd Saeimā turpinās "Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma" grozījumu izskatīšana, kuros paredzēts arī aizliegt laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Priekšlikuma mērķis ir atturēt no smēķēšanas un nikotīnu saturošu produktu lietošanas bērnus un jauniešus.