"Džallo ir bērns," saka viņa nu jau oficiālā aizbildne Ēstere Zemīte, taču puiša skatiens un sakāmais liecina par dzīves rūdījumu, kas parasti sastopams krietni vecākiem ļaudīm. Džallo gada laikā pārsteidzoši labi iemācījies runāt latviešu valodā, labprāt lasa vietējo literatūru un apmeklē skolu, taču martā viņam būs jāatgriežas Gambijā, kur jaunieti neviens negaida.
Džallo Latvijā ieradās 16 gadu vecumā pēc futbola kluba ielūguma, tomēr tur viņu nepaņēma. Puiša māte ir bezvēsts pazudusi, bet no vienīgā tuvinieka – sava patēva – Džallo baidās, jo viņš varētu ar puisi izrēķināties. Tomēr arī ar palikšanu šeit ir problēmas, jo jaunietim no Gambijas Latvijā šobrīd ir neskaidrs juridiskais statuss. "Viņš ir lūdzis gan bēgļa, gan alternatīvo statusu, taču, tā kā Gambijā nav kara stāvokļa, to noraidīja," stāsta Zemīte. Birokrātijas ceļi līdz šim nav bijuši viegli. Sākotnēji Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), atsakot jebkādu statusu, izdeva Džallo izraidīšanas rīkojumu. Pēcāk gan, saprotot, ka puisis ir nepilngadīgs un tā vienkārši izvest no valsts bez pārliecības, ka būs kāds, kas par viņu parūpējas, nevar, rīkojums iesaldēts līdz brīdim, kad jaunietis sasniegs pilngadību. "Sagaidām, kad viņam būs 18, un tad izmetīsim ārā," ironiski situāciju komentē Džallo juriste Iļana Taivāne.
Zemīte atzīst, ka nav viegli, taču nesūkstās – vien pārdzīvo un cīnās, lai puisi šeit tomēr paturētu arī tad, kad būs sasniegta pilngadība: "Intensīvi meklējam kādas tiesiskas iespējas, jo viņam tur nav, kur doties bez naudas, cilvēkiem, atbalsta. Visu laiku jāmeklē kaut kādi iegansti, kā viņu te paturēt. Man tas šķiet negodīgi, ka jāmeklē visādi apkārtceļi un nav skaidrības, kā tādā situācijā rīkoties. Bērns šeit ir ieceļojis, viņš meklē patvērumu, ir viens pats un lūdz palīdzību. Jābūt skaidrai kārtībai, kā viņam palīdzēt."
Varianti gan esot, saka Taivāne: "Esam tikušies ar PMLP vadību un apsprieduši iespējas. Ēsteres vīzija ir, ka viņš šeit paliktu, pamatojoties uz humāniem apsvērumiem – ir izveidojušās ģimeniskās saites. Likums paredz, ka tādos gadījumos var iegūt uzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem." Taču PMLP pārstāve Santa Jonāte Dienai uzsver, ka iestāde šādu iespēju tomēr neatzīst, norādot, ka humāni apsvērumi interpretējami vien kā nopietnas morālas vai fiziskas ciešanas: "Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka ciešanām veselības stāvokļa dēļ, uz kuru pamata persona var prasīt uzturēšanās atļauju humānu apsvērumu dēļ, ir jābūt ļoti nopietnām. Jācieš lielas sāpes, vai stāvoklim jābūt tādam, kas tuvākajā laikā var izraisīt šīs personas nāvi. Tātad kritēriji saistās ar pilnīgu personas bezpalīdzību, īpašu veselības stāvokli, nesamērīgiem apstākļiem vai ciešanām, kas ir attiecināmi uz cilvēku."
Iestāde gan piedāvā citu variantu, proti, termiņuzturēšanās atļauju var iegūt, arī pamatojoties uz to, ka Džallo šeit apmeklē skolu. Taču šai gadījumā skolas direktoram būtu oficiāli jāizsauc puisis, un viņš pagaidām šādu atbildību nav vēlējies uzņemties. "Tas, no vienas puses, ir variants, bet, no otras puses, skolai nebūtu jāuzņemas atbildība par valstī nesakārtoto tiesisko regulējumu, šobrīd visu novelt uz skolu nebūtu īsti korekti no PMLP puses. Vienkārši būtu jāatzīst, ka ir izveidojusies ģimene, un ģimene uz laiku ir nehumāni," pārliecināta Taivāne. PMLP gan uzsver, ka "patvēruma procedūra Latvijā ir no 1998. gada, šis gadījums nenorāda, ka PMLP būtu sarežģījumi vai nepietiekama pieredze jautājumos par patvēruma meklētājiem".
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 30. janvāra laikrakstā Diena!
Ahmeds
Atgriezties bail
Skatītājs