Ciemošanos Straupē pielāgo tirgum
Straupes pagasta Eicēnu saimniece Elita Reinharde nesen izdotajā grāmatā par Straupi veikli uzšķir lapu, kur publicētas 20.—30.gados pagastā notikušo gadatirgu fotogrāfijas. Tās rāda, ka šādā reizē kopā sanākuši desmitiem pārdevēju un simtiem pircēju no tuvākiem un tālākiem pagastiem. Atskatoties vēl senākā pagātnē, Straupe — nocietināta amatnieku un tirgotāju apmetne —, atrodoties ievērojamu tirdzniecības ceļu krustpunktā, kļuva par Hanzas savienības pilsētu. Savienības mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Ja ko grib, jādara pašiem
Iedvesmojusies no Mārtiņa Rītiņa dibinātā zaļā tirdziņa Berga bazārā Rīgā, Astrīde Straupē meklēja domubiedrus Lauku labumu tirdziņa rīkošanai savā pagastā. Kamēr Latvijas zemniekiem beigtu govju galvas zārkā pie Ministru kabineta pat sapņos nerādījās un citviet valstī par zemnieku tirdziņiem vēl nedomāja, Straupē bariņš vietējo iedzīvotāju, kuriem rūp sava pagasta attīstība un vietējās dzīves kvalitātes uzlabošana, jau rakstīja projektu par Straupes zemnieku tirgus kā vietējās kultūrvēsturiskās tradīcijas atjaunošanu. "Sākumā pat nezinājām, kas no tā visa iznāks, bet, ja jau Straupē kaut kas notiek, tad arī mums noteikti tajā jāiesaistās, jo esam vietējie patrioti," saka Elita un Jānis Reinhardi un piebilst — ja gribam, lai kaut kas būtu, pašiem jau vien viss jādara, jo "neviens no malas te pīrāgus nenesīs". Elita turpina: "Man Straupe patīk ar to, ka mums ir daudz lietu, ko iniciējuši paši iedzīvotāji, piemēram, tā tapuši visi pagasta pašdarbības kolektīvi. Neviens nav nācis un tos mākslīgi veidojis. Tāpat ar tirgu — ideja laba, tātad vajag īstenot!"
Saņēmuši toreiz vēl Cēsu rajona padomes un Straupes pagasta padomes finansiālo atbalstu, vietējie aktīvisti sāka plānot pirmo Lauku labumu tirdziņu. Par piemērotāko laiku pirmajam tirdziņam tika izvēlēts jūnijs, kad zemniekiem tie lauku labumi jau ienākušies. Taču pirms tam vietējiem ražotājiem notika semināri, kuros viņiem mācīja, kas jāzina, dodoties uz tirgu. J.Reinhards piebilst, ka šādas mācības un plānotā došanās uz tirgu daudziem palīdzēja sakārtot līdz šim novārtā atstātās formalitātes.
Paver plašākas iespējas
Straupes Lauku labumu tirgus, kurā pēc gadu ilgas pastāvēšanas tirgotāji jau cīnās par vietu, bet priekšroku allaž dod vietējiem, apkārtnes zemniekiem un mājražotājiem bijis lielisks stimuls domāt par ražošanas paplašināšanu un pilnveidošanu, ļāvis papildus nopelnīt. Piemēram, biškopis Otto Abzalons, kuram ir vairāki desmiti bišu saimju, medu lielpilsētu veikaliem vairs nepiegādā, visu pārdod tepat tirdziņā. Pērn lielā pieprasījuma dēļ medus beidzies ātrāk nekā citus gadus un tiešā pārdošana ļāvusi arī vairāk nopelnīt. Aitkopji Artis un Dace Reiziņi, domājot, ko jaunu piedāvāt pircējiem tirgū, sākuši kūpināt aitas gaļu un gatavot citus izstrādājumus, bet vienudien tirgū ieradušies ar pilnu kravu skaistu krāsainu aitas vilnas dzijas kamolu. Astrīde atzīst, ka šādu situāciju ir daudz — kāda piensaimniece, kas sākumā tirgoja tikai svaigu pienu, pēc klientu pieprasījuma sāka siet arī sieru un griezt krējumu. Šī uzdrošināšanās vietējiem ražotājiem pavērusi arī plašākas produkcijas realizācijas iespējas, un daudzi no viņiem tagad kļuvuši par Berga bazāra tirdziņa dalībniekiem.
Jauns tūrisma objekts
Vidzemes tūrisma un vēstures centra reģionālā speciāliste Mārīte Stalaža, kas strādā Straupes tūrisma informācijas centrā, stāsta, ka Lauku labumu tirdziņš devis jaunu pievienoto vērtību tūrisma nozares attīstībai. "Internetā ļoti daudzi mums uzdod jautājumus par šo tirdziņu, un tas kļuvis par tikpat ievērojamu apskates objektu Straupē kā unikālā Lielstraupes pilsbaznīca, pazemes ezeri un strausu audzētava," saka Mārīte. Un Astrīde papildina — tirgus dienā te piestāj garāmbraucošie tūristu autobusi, vietējie uz tirgu ved savus ciemiņus un nereti ciemošanos pielāgo tieši tirgus dienai. Tas jau ir tāds kā kvalitātes zīmogs, saka Gaujas Nacionālā parka preses sekretāre Līga Eglīte, — ja teic, ka pirkts Straupes tirgū, tad ir skaidrs, ka produkts ir vietējais, tīrs un kvalitatīvs, jo šiem rādītājiem te pievērš ļoti lielu nozīmi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.