Diena jau rakstīja ka šī finanšu korekcija LU nozīmē 1,7 miljonu eiro zaudējumus, un gadījumā, ja šo naudu LU būs tiešām jāatmaksā, visticamāk, LU nāksies pārskatīt savus izdevumus, tostarp attiecībā uz studiju procesa nodrošināšanu un dažādiem attīstības un investīciju projektiem.
LU tieši iesaistīts nav, bet sodu piemēro
“KP lēmumam pievienotajā objektu sarakstā ir ietverta informācija arī par LU veikto iepirkumu un objektu “Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņakalnā”, un KP ir konstatējusi aizliegtu vienošanos atsevišķu tirgus dalībnieku starpā arī par dalību šajā konkrētajā iepirkumā. Situācijā, kad ar kompetentās iestādes spēkā stājušos lēmumu ir konstatēti Konkurences likuma pārkāpumi, kas tika izdarīti iepirkuma izsludināšanas vai norises laikā, CFLA ir pienākums lemt par neatbilstības konstatēšanu (atbilstoši MK noteikumiem Nr.517 un FM vadlīnijām). Finansējuma saņēmēja (LU) iesaiste vai neiesaiste kartelī kā tā veicinātājam vai atbalstītājam var ietekmēt tikai piemērojamās finanšu korekcijas apmēru, bet ne pienākumu CFLA šādu lēmumu pieņemt – ja tiktu konstatēta LU iesaiste, tiktu piemērota finanšu korekcija 100% apmērā. Tā kā konkrētajā gadījumā šāda iesaiste nav konstatēta, ir piemērojama finanšu korekcija samazinātā apmērā,” Dienai norādīja CFLA Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.
Atbilstoši CFLA sniegtajam skaidrojumam, CFLA lēmuma pieņemšanā tiek izvērtēti lietas apstākļi, un CFLA ir ņēmusi vērā kritērijus piemērojamās finanšu korekcijas apjoma noteikšanai, proti, tā kā nav konstatēta finansējuma saņēmēja – LU kā pasūtītāja - iesaiste aizliegtas vienošanās procesā, atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) vadlīnijām tikusi piemērota finanšu korekcija 25% apmērā no līguma summas (uz ES fondu projektu attiecināmās daļas). “Arī FM kā ES fondu vadošā iestāde ir atzinusi par pamatotu un konsekventu CFLA pieņemto lēmumu,” pauda D. Reihmane.
Vienlaikus CFLA pārstāve uzsvēra, ka neatbilstību lēmumi ar atbilstošu finanšu korekciju ir pieņemti par visiem ES fondu projektu iepirkumiem, kuri ir ietverti KP lēmumā fiksētā “būvnieku karteļa” ietekmētajos objektos.
D. Reihmane arī norādīja: atbilstoši ES un Latvijas normatīviem - ja ES fondu projektā tiek konstatēta neatbilstība, tiek piemērota finanšu korekcija, un tā tiek piemērota ES fondu projektam, proti, finansējuma saņēmējam jeb projekta īstenotājam, samazinot pieejamo ES fondu līdzekļu apjomu. Neatbilstība ir tiesību aktu pārkāpums, kas ir pretrunā ar ES fondu projektu ieviešanas nosacījumiem. ES fondu sistēmā neatbilstības gadījumā tiek piemērota finanšu korekcija, nosakot to konkrētā apmērā vai arī proporcionāli – atbilstoši vadošās iestādes vadlīnijām.
CFLA pārstāve atgādina - ja projekta īstenošanas gaitā ir fiksēta aizliegta pretendentu vienošanās (karteļa gadījums), ir piemērojamas finanšu korekcijas šādā apjomā:
- 10% - ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu (-us) noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem;
- 25% - ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota;
- 100% - ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu (-us).
Proti, izvērtējot jautājumu par krāpniecisko darbību finansiālo ietekmi, vērtējams apstāklis par pasūtītāja iesaisti aizliegtās vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegto vienošanos, kā arī jautājums, vai iepirkumā bez aizliegtās vienošanās dalībniekiem piedāvājumu iesniedza arī citi ar aizliegto vienošanos nesaistīti pretendenti, kā arī apstāklis, vai iepirkumā uzvarēja kāds no KP lēmumā minētās aizliegtās vienošanās dalībniekiem, skaidro CFLA.
LU neizpratnē par institūciju loģiku
No šā secināms, ka 25% korekcija LU piemērota tā iemesla dēļ, ka, atbilstoši KP un CFLA konstatētajam LU rīkotajā konkursā piedalījusies tikai “kartelī” iesaistītie uzņēmumi. Vienlaikus no CFLA sacītā tomēr izriet, ka ne KP, ne CFLA nav konstatējušas pašas LU jebkāda veida saistību ar iespējamiem likumu pārkāpumiem, tomēr tā tiek sodīta ar normatīvos noteikto otro bargāko sodu – 25% finanšu korekciju. Lai gan atbilstoši likuma burtam pirmšķietami attiecīgs lēmums par LU ir normatīvu ietvaros, tomēr no loģikas un saprāta viedokļa sanāk, ka LU ir saņēmusi sodu par iespējamu pārkāpumu, kurā LU vaina vispār nav konstatēta. Nenoliedzami, LU pastāv iespējas vērsties tiesā jau pret konkrētajiem būvniekiem, prasot segt zaudējumus, taču ir kāda būtiska nianse. Proti, minēto KP lēmumu par “būvnieku karteli” visi lēmumā minētie uzņēmumi ir pārsūdzējuši Administratīvajā tiesā, kur patlaban turpinās lietas izskatīšana. Līdz ar to pagaidām nevienam nav iespējams prognozēt, kāds būs gala iznākums saistībā ar KP lēmumu.
Jautāts, kā ir iespējams izskaidrot to, ka LU Zinātņu centra ēkas būvniecības 2. kārtā ir konstatēts kartelis, lai gan tajā kā pretendents bija aicināts piedalīties tikai viens būvnieks, LU pārstāvis zvērināts advokāts Benno Butulis Dienai iepriekš pauda, ka LU jau iepriekš ir sniegusi izvērstu argumentāciju, kādēļ tas nav iespējams. Proti, LU Zinātņu mājas iepirkums tika organizēts sarunu procedūras veidā bez iepriekšēja paziņojuma par iepirkumu. Šādā procedūrā, kad var piedalīties tikai viens pretendents, konkurence nav iespējama pēc būtības. Attiecīgi jebkādas sarunas, vienošanās, ja tādas ir bijušas, nekādā veidā nevarēja ietekmēt pretendentu skaitu vai citus raksturlielumus šajā iepirkumā.
LU Zinātņu māja bija Torņakalna Akadēmiskā Centra otrā kārta un būvniecību turpināja būvnieks, kas sīvā konkurencē tika izvēlēts pirmajā kārtā vēl 2013. gadā. Tas bija noteikts jau sākotnējā līgumā un to apstiprināja Iepirkumu uzraudzības birojs. Par pirmās kārtas iepirkumu pārmetumu iestādēm nav, savukārt otrās kārtas iepirkums norisinājās procedūrā, kur konkurence nav iespējama pēc būtības un tādējādi nevarēja tikt ietekmēta.
“Cik noprotams no publiski pieejamās informācijas, KP savā lēmumā min LU Zinātņu mājas iepirkumu, jo tas, iespējams, ir ticis pieminēts sarunās. KP nevērtē šīs procedūras būtību un to, vai to varēja ietekmēt kartelis un vai CFLA tāpēc būtu pamats piemērot finanšu korekciju attiecībā uz projektā izmantotajiem Eiropas fondu līdzekļiem. Savukārt CFLA nekādu sīkāku analīzi neveic, atsaucoties uz KP lēmumu kā faktu, kas, tās ieskatā, esot pietiekams finanšu korekcijas veikšanai. CFLA ir pieņēmusi lēmumu par automātisku finanšu korekciju, tiklīdz stājās spēkā tiesas spriedums, ar ko atstāts spēkā KP lēmums,” norāda advokāts, piebilstot, ka iestāžu pareizā kompetenču sadalījuma meklējumos ir pazudusi pati jautājuma būtība – LU Zinātņu mājas iepirkums pats par sevi bija procedūra, kas tiesiski un ar atbildīgo iestāžu akceptu, tika rīkota kā procedūra bez konkurences. Tāpēc, objektīvi neizvērtējot jautājuma būtību, nebūtu pieļaujams radīt LU negatīvas finansiālas sekas.