Lai ātri reaģētu uz iespējamām tehniskām problēmām “Vivi” vilcieniem, ieviests diennakts dispečeru dienests, pastiprināts tehniskais atbalsts, kā arī mašīnisti izgājuši padziļinātākas vilcienu datorprogrammas apmācības.
“Ir izdarīts viss, lai šogad šos riskus minimizētu. Vai viņus iespējams 100% novērst? Visticamāk, ka nē. Tāpēc mums ir jārēķinās, jo, diemžēl, pār klimatu man ietekmes nav. Kontakttīkla apledojums var radīt zināmus riskus, bet šie riski ir pārvaldīti un mēs esam daudz gatavāki šāda veida incidentiem nekā pirms gada,” saka satiksmes ministrs.
Arī turpmāk, ja “Vivi” piedzīvos tehniskas problēmas un tālāk maršrutu nevarēs turpināt, pasažieri tiks tālāk nogādāti ar citiem transportlīdzekļiem. “Ir izstrādāti algoritmi, kurus mēs jau, protams, likām lietā pavasarī. Viņi nebija pārāk populāri. Mēs pat bijām pārsteigti, cik nepopulāra bija iespēja, piemēram, ar mašīnista starpniecību nekavējoties izsaukt taksometru, kura izmaksas pēc tam “Pasažieru vilciens” kompensētu. Pamatā mēs skatāmies uz sastāva iedarbināšanu pēc iespējas ātrāk, jo iepriekš, iespējams, mašīnistiem pietrūka zināšanu, kā vilcienu datorsistēmu pārstartēt vai labot radušos kļūdu, lai vilciens varētu atsākt kursēt. Paralēli, protams, būs vismaz 13 vecie elektrovilcieni, kā ritošā sastāva rezerve. Apsolīt, ka viss ies pilnīgi gludi, mēs nevaram,” norāda K. Briškens.