Viņa skaidroja, ka Krievija un Baltkrievija sportu vairāk izmanto kā politisku instrumentu savas asās varas demonstrēšanai.
Ministre gan pieļāva, ka šajā kontekstā vēl ir diskutējams jautājums par gados jaunāko sportistu finansiālu atbalstīšanu. "Īpaši mēs redzam pēdējo notikumu, saistītu ar peldēšanas sacensībām. Jaunieši, kas dzīvo Latvijā, mācās skolā Latvijā, es domāju, ka viņiem ir jāsaņem finansējums," pauda ministre.
Čakša izvairījās tieši atbildēt uz jautājumu, vai viņas pieminētie ierobežojumi valsts finansējuma saņemšanai nozīmētu arī to, ka latviešu hokejistus no Nacionālās hokeja līgas, kurā spēlē arī Krievijas un Baltkrievijas sportisti, turpmāk vairs nevarētu iekļaut Latvijas izlases sastāvā. "Es uz to jautājumu paskatītos varbūt no citas puses," sacīja Čakša, norādot, ka, viņasprāt, Latvija nevar likt mainīt lielo sporta organizāciju viedokli, taču tā var izdarīt uz tām lielu spiedienu, un tāpat to var darīt arī paši sportisti.
"Mēs nedrīkstam kļūt svētāki par pāvestu vai niknāki par pašiem ukraiņiem. Mēs šādus lēmumus saskaņojam arī ar Ukrainas pieņemtajiem lēmumiem, runājot arī ar ārlietu ministru. Es teiktu, tas nav tā ar nazi nogriezts, bet, ja jūs prasāt manu viedokli, es uzskatu, ka tas spiediens, ko mēs varam izdarīt, ir nepieļaut tādas situācijas," skaidroja politiķe.
Jau vēstīts, ka Āzijas Olimpiskā padome 26.janvārī paziņoja, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti drīkstēs piedalīties šī gada Āzijas spēlēs. Ja Krievijas un Baltkrievijas sportistiem tiks dota iespēja pildīt Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas kritērijus, tad, piemēram, smaiļošanā, startējot Āzijas zonā, viņi būs ieguvēji, jo tur ir krietni zemāka konkurence nekā Eiropā.
Latvija ir viena no daudzām valstīm, kas iestājas pret Starptautiskās Olimpiskās komitejas ieceri atļaut Olimpiskajās spēlēs piedalīties Krievijas un Baltkrievijas pārstāvjiem, aģentūru LETA iepriekš informēja Izglītības un zinātnes ministrijā.