Kā aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), attiecīgajiem iedzīvotājiem piemita vismaz septiņas no 13 nenodrošinātības pazīmēm.
Tāpat dati liecina, ka 2024.gadā materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti 10,9% iedzīvotāju, kas salīdzinājumā ar 2023.gadu ir kritums par 2,6 procentpunktiem. Šiem iedzīvotājiem piemita vismaz piecas no 13 nenodrošinātības pazīmēm.
Statistikas pārvaldē atzīmē, ka iedzīvotāju materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāji pērn bija zemākie līdz šim reģistrētie.
Materiālā un sociālā nenodrošinātība straujāk mazinājās starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem, proti, iedzīvotājiem, kuri iekļauti pirmajā kvintiļu grupā.
Šajā iedzīvotāju grupā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto īpatsvars samazinājās par 3,3 procentpunktiem - līdz 14,7%. Tomēr, neraugoties uz šo pozitīvo tendenci, vistrūcīgākie iedzīvotāji joprojām bija būtiski vairāk pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai nekā pārējie.
Starp iedzīvotājiem ar nedaudz augstākiem ienākumiem (otrā kvintiļu grupa) dziļi materiāli un sociāli nenodrošināti bija 6,2%, tikmēr kāda no materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmēm pašu ieskatā piemita arī 0,8% turīgāko (piektās kvintiļu grupas) iedzīvotāju, jo šo rādītāju aprēķinā izmantots aptaujāto subjektīvs vērtējums, atzīmē statistikas pārvaldē.
Lai gan arī dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa jeb 58,8% iedzīvotāju uzskatīja, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām (2023.gadā - 59,9%).
Ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri finansiālu apsvērumu dēļ nevarēja atļauties mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām - no 27,7% 2023.gadā līdz 23% 2024.gadā, novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām, nevis lietotām, - no 11,8% 2023.gadā līdz 8,5% 2024.gadā, kā arī katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām - no 32,9% 2023.gadā līdz 30,9% 2024.gadā.
Pērn 79,9% iedzīvotāju varēja vismaz reizi mēnesī tikties ar draugiem vai radiniekiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, kas ir par 2,1 procentpunktu mazāk nekā 2023.gadā, kad šī iespēja bija 82% iedzīvotāju, savukārt naudas trūkuma dēļ šī iespēja bija liegta 5,4% iedzīvotāju (2023.gadā - 5,3%). Pērn aptuveni puse jeb 50,7% iedzīvotāju regulāri piedalījās ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs (2023.gadā - 49,4%). Pozitīva tendence ir datos par iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem naudas trūkums liedza piedalīties atpūtas aktivitātēs - pērn naudas trūkuma dēļ atpūtas aktivitātēs nevarēja piedalīties 15,6% iedzīvotāju, kamēr 2023.gadā - 17,4%.
Iegūto materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāju datu avots ir CSP 2024.gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10 500 respondentu vecumā no 16 gadiem no 6000 mājsaimniecību.